Saeima tomēr konceptuāli atbalsta aizliegumu cirkā izmantot savvaļas dzīvniekus

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Zane Bitere/LETA

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz aizliegt izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs. Iepriekš komisiju līmenī deputāti bija bija lēmuši pretēji. Šī norma būtu attiecināma gan uz ceļojošajiem cirkiem, kas reģistrēti ES un var brīvi pārvietoties tās robežās, gan uz trešo valstu ceļojošajiem cirkiem. Aizliegums neattiecas uz priekšnesumiem, kuros uzstājas mājas vai lauksaimniecības dzīvnieki.

Par grozījumiem balsoja pārstāvji no visām partijām, kā arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV). Pret bija vairāki partijas «Saskaņa» un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti un pa vienam parlamentārietim no «Vienotības», Latvijas Reģionu apvienības un partijas «No sirds Latvijai». Balsojumā atturējās vairāki ZZS, kā arī atsevišķi «Saskaņas» un «Vienotības» deputāti.

Atbildīgais ziņotājs par likumprojektu deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) norādīja, ka Tautsaimniecības komisijā par šo jautājumu bija ļoti plašas debates. Tajās no vienas puses tika minētas Latvijas senās cirka tradīcijas, kā arī bērnu vēlme redzēt cirkā dzīvniekus. No otras puses tika minēts par iespējamiem nepiedodami sliktajiem dzīvnieku turēšanas apstākļiem cirkos, kā arī pieminēti ētiskie aspekti, kas varētu atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz bērnu psihi, apmeklējot cirku un vērojot dzīvnieku dresūru, skaidroja politiķis.

Deputāts Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) norādīja, ka, piemēram, Eiropas Veterinārārstu asociācija ir izteikusi aicinājumu visām Eiropas valstīm aizliegt savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkos. Tomēr viens no šiem diskusijas pamatargumentiem, ar ko pamato gan dzīvnieku aizliegumus, gan tātad šī aizlieguma noraidījumu, ir Rīgas cirka nākotne, norādīja politiķis.

Taču, kā skaidroja parlamentārietis, Kultūras ministrija ir pasūtījusi un saņēmusi Rīgas cirka jaunā modeļa vīzijas gala ziņojumu, kur izpētīta mūsdienīga cirka sekmīgā pieredze citās valstīs, un dažādi šī cirka organizācijas pamatprincipi. Tie liecinot, ka cirks bez dzīvniekiem var sekmīgi darboties, tāpēc Cilinskis aicināja atbalstīt likumprojektu.

Savukārt deputāte Jūlija Stepaņenko (S) norādīja, ka ilggadējā kādreizējā Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska, «kas ir ieguldījusi sirdi un dvēseli šajā mākslas nozarē, lūdz deputātus neatbalstīt ierobežojumus un aizliegumus izmantot cirkā savvaļas dzīvniekus». Politiķe pauda sapratni par dzīvnieku aizstāvju sašutumu par tiem videomateriāliem, ko viņi ir redzējuši internetā.

«Bet es varu apliecināt, ka visi mēs šeit esam klātesošie un visa Latvijas sabiedrība, visticamāk, neatbalsta cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Un arī tie, kas šodien balsos «pret» šo likumprojektu, neatbalsta cietsirdīgu dzīvnieku spīdzināšanu,» pauda Stepaņenko. Viņa skaidroja, ka tie, kas iebilst pret izmaiņām, iestājas par to, lai dzīvniekus audzinātu un apmācītu ar humānam metodēm.

Deputāte Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) no savas puses pirms balsojuma aicināja kolēģus iztēloties, piemēram, kā jūtas zilonis, kurš ar visām četrām kājām pieķēdēts pie būra betona grīdas, vai tīģeris, kuram dienas jāpavada piecus kvadrātmetrus šaurā krātiņā. «Iztēlojieties, kā jūtas lauva, kuram cilvēks, pretēji dzīvnieka dabiskajiem instinktiem, ar varu spiež lēkt cauri uguns riņķiem. Iztēlojieties, kā jūtas lāči un pērtiķi, kuriem dresētājs mums par prieku liek arēnā braukt ar riteni un mest kūleņus. Lai salauztu dabas dotos instinktus, dzīvnieki bieži tiek sisti un mērdēti badā, pakļauti ciešanām no ilgstošiem pārvadājumiem,» uzsvēra parlamentāriete, aicinot atbalstīt aizlieguma noteikšanu.

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā paredz aizliegt savvaļas sugu dzīvnieku - gan savvaļā iegūtu, gan nebrīvē audzētu - apmācīšanu un izmantošanu kā atrakciju dzīvniekus cirka izrādēs vai atrakcijās.

Šī norma būtu attiecināma gan uz ceļojošajiem cirkiem, kas reģistrēti Eiropas Savienībā un var brīvi pārvietoties tās robežās, gan uz trešo valstu ceļojošajiem cirkiem. Aizliegums neattiecas uz priekšnesumiem, kuros uzstājas mājas vai lauksaimniecības dzīvnieki.

Likumprojektā arī paredzēts precizēt normas, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību noteiktās prasības.

Ar iniciatīvu aizliegt savvaļas dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirka izrādēs 2015.gadā pēc sarunām ar dzīvnieku aizsardzības biedrībām klajā nāca Pārtikas un veterinārais dienests. Drīz pēc tam jaunizveidotās Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes sēdē tika pieņemts lēmums izveidot darba grupu, uzdodot sagatavot priekšlikumus attiecīgiem grozījumiem normatīvajos aktos.

Daudzās Eiropas valstīs savvaļas sugu dzīvnieku izmantošana cirkā jau ir aizliegta. Latvijas cirkos nav pastāvīgi izmitinātu savvaļas sugu dzīvnieku. Visi savvaļas sugu dzīvnieki, kas tiek izmantoti cirka izrādēs Latvijā, tiek ievesti ar ceļojošiem cirkiem no citām valstīm.

Kā ziņots, «Dzīvnieku brīvība» Saeimā iesniedza vairāk nekā 26 000 cilvēku parakstus petīcijā «Par cilvēcīgu cirku», kas aicina izbeigt dzīvnieku izmantošanu cirkā, aģentūru LETA informēja organizācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Andersons.

Saeimai par likumprojektu vēl būs jālemj otrajā un trešajā lasījumā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu