Šorīt Biķernieku mežā manītais alnis visticamāk ir jauns dzīvnieks, kas Rīgā ieklīdis no Saulkrastu puses, kur vērojams augsts populācijas blīvums. Alņa atrašanās «pilsētas džungļos» var radīt problēmas gan autovadītājiem, gan pašam dzīvniekam, TVNET pastāstīja mednieks Māris.
Aļņi Juglas un Berģu rajonā manīti ik pa laikam.
«Dzīvnieks maršrutu izvēlas instinktīvi. Līdz ar to dažreiz to uzvedība cilvēkam var likties neloģiska. Turklāt alnis ir salīdzinoši primtīvs dzīvnieks.
Varbūt senos laikos te gāja alņu migrācijas ceļš un šī informācija ir «ierakstīta» dzīvnieka gēnos. Gadās, ka alņi peld pāri jūrai. Arī šāda rīcība nepakļaujas loģikai,» stāsta mednieks ar teju 30 gadu pieredzi.
Tomēr, pēc viņa domām, dzīvnieks barības meklējumis atklīdis no Vidzemes, piemēram, Limbažu novada, kur alņu ir daudz.
Alņu savairošanos šajā apvidū veicina intensīvā mežizstrāde.
Ir daudz kailciršu, kurās tiek stādītas jaunaudzes, kas alnim ir «kā zviedru galds.» Ja alnis nav stresā, tad, ieraugot cilvēku, tas metīsies prom, bet, ja ir sabijies, tā rīcība nav prognozējama. Labā ziņa ir tā, ka šobrīd nav riska periods un cilvēkam no Latvijas lielākā dzīvnieka nav jābaidās. Turpretim rudenī, riesta laikā, alnis var izrādīt agresiju.
«Alnim nav visai laba redze, tāpēc jebkuru kustoni vai pat troksni tas var noturēt par konkurentu,»
stāsta Māris. Par pilsētas teritorijā pamanītu alni viņš iesaka ziņot Valsts meža dienestam vai SIA «Rīgas meži», jo izbijies alnis, kas izskrien uz ceļa nav joka lieta. Sadursme ar alni var izvērtsies nopietnā avārijā. Turklāt pats dzīvnieks, pat ja tas ir tikai salauzis kāju, ir lemts bojāejai. «Alni nevar noķert un kaut kur aizvest kā kaķi vai no jūras izpeldējušu roni. Tomēr jāpanāk, lai dzīvnieks atgriežas mežā.»
