Vidusjūrā strauji savairojušās medūzas - bieds kā peldētājiem, tā arī dzīvajai radībai jūrā. Itāļu biologs ierosinājis neparastu risinājumu cīņā ar medūzu invāziju, proti, sākt tās lietot pārtikā, vēsta raidorganizācija BBC.
Medūzu invāzija Vidusjūrā: vai drīz būs jāsāk tās ēst?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ūdenī esmu ielējis citrona sulu un etiķi. Dažas minūtes pavārīšu un tad ielikšu šajā ledū,» noliecies pār katlu, stāsta profesors Silvio Greko. Viņš paskaidro, ka karstais ūdens iznīcina baktērijas un indi, ko medūzas izmanto dzēlienam.
«Man garšo jūras veltes,» stāsta Greko. «Medūza man atgādina austeres. Tās ēdot, uz mēles ir jūras eksplozija. Galu galā tās par 90% sastāv no jūras ūdens.»
Ar šefpavāra palīdzību Greko vāra eļļā medūzas gabalus, kas panēti miltos un gāzētā minerālūdenī. Sāli pievienot nevajag, jo medūzām raksturīga sālsūdens garša.
Greko aizstāv atbildīgu zvejniecību. Vidusjūrā pašlaik ir vismaz četras reizes vairāk medūzu nekā 2004.gadā. Galvenie vaininieki - klimata pārmaiņas, piesārņojums un zivju skaita sarukšana zvejniecības dēļ. «Jūra ir pilna ar medūzām, un tas ir liels drauds bioloģiskajai daudzveidībai,» skaidro zinātnieks. Medūzas ir jūras iemītnieki, kas strauji vairojas un var no savas teritorijas izspiest citas sugas.
Pie jaunākā medūzu savairošanās viļņa daļēji vainojama to dabisko ienaidnieku - tunču un bruņurupuču - zveja. «Tagad cilvēkam jābūt jaunajam medūzu ienaidniekam,» secina Greko. Viņš pauž cerību, ka zvejnieki, kuri regulāri iemet atpakaļ jūrā tīklus noslogojošās medūzas, sāks tās tirgot ēšanai. Medūzās ir daudz olbaltumvielu, maz kaloriju, un tās nesatur taukus.