Ja pilsētā, naktī dzirdat sienāža čīgāšanai līdzīgu skaņu, jums nav dzirdes halucinācijas! Iespējams, ka tas ir divkrāsainā sikspārņa riesta sauciens. Tā ir vienīgā no 15 Latvijas sikspārņu sugām, kas mitinās pilsētu mikrorajonu daudzstāvu ēkās. Šo sikspārņu riests turpinās līdz novembrim. Savukārt citi sikspārņi sākuši migrēt uz siltajām zemēm. Dabas pētnieki saņem aizvien vairāk ziņojumu par to, ka kāpņu telpās, ventilācijas caurulēs un dažkārt dzīvojamās telpā pa logu ielido kāds sikspārnis.
8 sikspārņu sugas ziemo tepat Latvijā, bet pārējie sugas brāļi ap šo laiku dodas uz rietumiem un Centrāleiropu. Vietējie sikspārņi pamazām iekārtojas pagrabos, tāpēc,
ja jums ir pagrabs, der uzmest skatu – vai kāds sīks radījums jau nekarājas pie sienas, iekārtojies uz garāku snaudu,
saka sikspārņu eksperts Gunārs Pētersons.
Rudens naktīs virs ūdens tvertnēm un gaisā, ja vien ir gaismas fons, iespējams ieraudzīt sikspārņus, kas mielojas ar kukaiņiem un gatavojas tālajam, reizēm tūkstošiem kilometru garajam ceļam. Precīzs migrācijas ceļš top zināms, ja sikspārnis ir apgredzenots.
Šobrīd fiksētais lielākais sikspārņa nolidotais attālums ir 1905 km – no Latvijas līdz Francijas dienvidiem.
Pa dienu vampīru sāgās apdziedātās būtnes dieno koku dobumos, ēku spraugās, bet vakarā mostas un naktī kļūst aktīvas. Ja negaidīti uzrodas bariņš sikspārņu un ielido pa logu istabā, visticamāk, ka tie ir caurceļotāji, skaidro sikspārņu pētnieks.
Kopējais Latvijā dzīvojošo sikspārņu skaits nav zināms, jo nav metodes, kas ļautu saskaitīt lidojošos zīdītājus. Sikspārņi tiek pētīti ar ultraskaņas detektora palīdzību, tomēr kļūdas iespējamība ir augsta, jo nav zināms, vai «tiek pieskaitīts» viens sikspārnis, kas pārlido konkrētai vietai vairākas reizes, vai vairāki lidoņi.
Divas Latvijā mītošās sugas – ziemeļu un garausainais - ziemo māju pagrabos, bet pārējās sešas dabiskās alās, cietokšņos vai zem dzelzceļa arkām. Gunārs Pēterons aicina fotografēt (piesardzīgi, nepamodinot čučētāju) dusošo sikspārni un bildi atsūtīt uz e-pastu: gunars@cs.llu.lv.
Tas palīdzētu savākt plašāku informāciju par sugas īpatņiem un to ziemošanas paradumiem.
Daudz sikspārņu ziemo Gaujas smilšakmens alās, arī Salacas un Abavas krastos. Daugavpils cietoksnī manīti vairāk nekā 1000 sikspārņu.
Lielu postu sikspārņiem nodara vēja ģeneratori, zem kuru spārniem peļveidīgie lidotāji iet bojā.
Kāpēc sikspārņus vilina vēja ģeneratori, īsti nav zināms,
lai gan hipotēzes ir vairākas: iespējams, ka tur savācas kukaiņi, bet varbūt ģeneratori sikspārņiem asociējas ar lielu koku.
Sikspārņi ir vienīgie lidojošie zīdītāji, kuriem piemīt spēja mainīt vielmaiņu, pazeminot ķermeņa temperatūru. Lai orientētos vidē, sikspārņi izmanto ultraskaņas eholokāciju.
Dažu ilgdzīvotāju mūža garums ir iespaidīgs – 40 gadi.
Vidējais sikspārņa dzīves ilgums ir 3-6 gadi. Sikspārņi piedzimst bez apmatojuma un vienu mēnesi zīž tikai sikspārņu mātes pienu.
Raksturīgi, ka sikspārņa olšūna apaugļojas tikai tad, kad dzīvnieks mostas no ziemas miega. Sikspārņi dzimst no maija līdz jūnija beigām, retu reizi jūlijā, bet šajā laikā pasaulē nākuša zvēriņa izredzes izdzīvot ir zemākas, jo līdz rudenim tas vēl nebūs pietiekami spēcīgs un attīstīts.
