Kamēr tūkstošiem karavīru un valdības darbinieku cenšas Puertoriko atjaunot ierasto, normālo dzīvi, neliela zinātnieku grupa metusies palīgā apmēram tūkstoš Pērtiķu salā dzīvojošajiem primātiem, kuru smadzenes varētu sniegt ieskatu cilvēka prāta tumšākajos, vismazāk izpētītajos nostūros, ziņo aģentūra AP.
Viena no pirmajām ASV teritorijām, ko 20.septembrī skāra viesuļvētras «Marija» plosīšanās, bija tā saucamā Pērtiķu sala. 15,2 hektārus lielā teritorija ir viens no pasaules svarīgākajiem centriem, kuros tiek pētīts, kā primāti domā, socializējas un attīstās.
Vētra iznīcināja gandrīz visu - augus, ko pērtiķi ēd, metāla dzeramos traukus un piestātnes, kurās Puertoriko Universitātes darbinieki pietauvo laivas, lai uz salas nogādātu barību, ar ko tiek papildināta Pērtiķu salas iemītnieku ēdienkarte.
«Visi mūsu rīki tika iznīcināti,» sacīja Pērtiķu salas pētniecības centra direktore Andželina Ruisa Lambidesa.
Brīnumainā kārtā pērtiķi vētru pārdzīvoja. Zinātnieki līdz šim nav atraduši vētrā mirušus dzīvniekus, kā arī makaku populācijā nav fiksēti lieli iztrūkumi.
Pētniecība salā aizsākās 1938.gadā, kad zinātnieks Klarenss Rejs Kārpenters tur no ASV ieveda 400 Indijas makakus. Viņš vēlējās izveidot izolētu vietu, kur pērtiķi varētu dzīvot tikpat kā savvaļā, taču tos būtu viegli izsekot. Kopš tā laika tur izveidojusies pasaulē visvairāk pētītā savvaļā dzīvojošo primātu populāciju.
Katram salā piedzimušajam pērtiķim tiek izveidots tetovējums, lai to būtu viegli identificēt. Savukārt katra mirušā pērtiķa skelets tiek saglabāts, lai to varētu pētīt nākotnē. Ar DNS testu palīdzību apmēram simt salā mītošajiem makakiem veikta pilnīga ģenētiskā profilēšana, bet vēl vairākiem simtiem veiktas cita veida DNS analīzes.
Jeila Universitātes, Pensilvānijas Universitātes, Ņujorkas Universitātes un citu prestižu augstskolu zinātnieki pētījuši teju visu iespējamo - sākot ar pērtiķu acu kustībām, beidzot ar gēniem un uzvedību.
Tagad Puertoriko Universitātes darbinieki un vietējie brīvprātīgie uz Pērtiķu salu transportē barības maisus un cenšas atjaunot dzeramtraukus, kuros uzkrājas lietus ūdens. Uz salu tiek nogādāti darbarīki un materiāli, lai atjaunotu izpostītos tiltiņus. Universitāte jau savākusi desmitiem tūkstošus dolāru, kas tiks iztērēti atjaunošanas darbiem.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)