Savākušies no bambusa darinātās tribīnēs, indonēzieši noskatās, kā suns un mežakuilis plosa viens otru. Cīņa norisinās 15x30 metru laukumā, kuru norobežo bambusa žogs skatītāju aizsargāšanai. Tā beidzas tikai tad, kad viens no dzīvniekiem tiek ievainots.
Cilvēki Indonēzijā uzskata, ka cīniņš parāda suņu veiklību un medīšanas spējas. Mežacūkas, kuras tiek ievainotas, «cīņas laukumā» atgriezīsies vēlreiz. Savukārt nogalinātās cūkas tiek sadalītas un pārdotas gaļā.
Asiņainā izklaide, kuru vietējie dēvē par «adu bagong» jeb vienkārši «mežakuiļu cīņu», sākta pagājušā gadsimta 60.gados, kad mežacūku skaits salā pamatīgi palielinājās un lauksaimniekiem bija zvēri jāmedī, lai aizsargātu savus labības laukus. Tagad tā tiek uzskatīta par tradīciju, kā arī ienākumu avotu vietējiem iedzīvotājiem.
«Kādreiz tas bija ļoti vienkārši, ne tā, kā tagad, kad suņi ir īpaši trenēti,» atceras kāds vietējais entuziasts. Viņš uzsver, ka cīņa ir kļuvusi par tradīciju.
Suņu īpašnieki REUTERS pastāstīja, ka cīņas notiek, lai saglabātu medīšanas tradīciju. Tāpat viņi var saņemt līdz pat 2000 dolāru, ja suns ringā izrādās stiprāks par mežacūku. Savukārt suņu audzētājiem piedalīšanās cīņās palīdz celt savu dzīvnieku ekonomisko vērtību, lai tos dārgāk varētu pārdot. Tādējādi tā nav tikai izklaide, bet arī iztikas avots.
Dzīvnieku tiesību aizstāvji, kuri uzskata, ka šāda dzīvnieku mocīšana būtu jāaizliedz.«Tas ir noziegums pret dzīvniekiem,» saka REUTERS sastapts aktīvists. Viņš uzskata, ka valdībai un nevalstiskajām organizācijām vajadzētu doties uz laukumu un apturēt brutālo pasākumu, kā arī izglītot cilvēkus par to, ka likt dzīvniekiem cīnīties savā starpā nav pareizi.
