Līgatnes lāči dala barību ar četriem sivēntiņiem

TVNET
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Velga Vītola

Septembrī Līgatnes dabas takās dzimušie četri mežacūkas mazuļi ir apvēlušies un labi ēd. Tie rotaļājas netālu no apmeklētāju skatu platformas. Cūcēni piedzima netipiski vēlu un savvaļā neizdzīvotu. Mežacūkas nāk pasaulē no marta līdz jūnijam.

Neparasto rudens pārsteigumu dabas taku darbiniekiem un apmeklētājiem sagādāja divus gadus vecā mežacūka Magone. 1. septembrī viņai piedzima četri svītraini sivēntiņi. «Darbinieki bija neizpratnē, kāpēc Magone tik daudz ēd. Un tad viņa mūs pārsteidza,» stāsta zvērkope Velga Vītola.

Foto: Velga Vītola

Sivēntiņi ēd cūku mammas pienu, kapātas auzas, kartupeļus, ābolus, burkānus un nedaudz suņu barību spēkam. «Lāči dalās barībā ar mazajiem sivēntiņiem. Oficiāli suņu barība viņiem nepienākas,» smejas Vītola. Brīvībā tik vēlā rudenī dzimušiem mazuļiem būtu maz izredžu izdzīvot, jo vienkārši nebūtu ko ēst. Dabā mežacūkas spēku rod, ēdot saknes, kukaiņus, tārpus.

Vītola saka, ka četru sivēntiņu mamma Magone ir jauna, kustīga un veikla, tāpēc labprāt «dodas izklaidēties».

Tikmēr rūpes par svītrainajiem mazuļiem uzņemas mežacūku tante – kāda vecāka cūka, kurai kādreiz bijuši sivēni.

Iespējams, mazuļi atdzīvinājuši dzīvnieka mātes instinktu. Kopā ar tanti nepilnus trīs mēnešus vecie rukši guļ salmu migā.

Foto: Velga Vītola

Četrīšu mamma Magone ir dzimusi savvaļā, tomēr kājas savainojuma dēļ dažu mēnešu vecumā nonāca cilvēku gādībā. Magone ir saradusi ar cilvēkiem, tāpēc mazuļus neslēpa.

Foto: Velga Vītola

Retos gadījumos mežacūkas var piedzimt ziemas beigās. ««Slavenais» Ansis – milzīgs mežacūku tēviņš, kurš nu jau ir «citā cūku valstībā», bija dzimis februārī,» stāsta zvērkope.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu