Sestdien atskan telefona zvans no kādas meitenes: Rugāju novadā ar mašīnu notriekts zirgs. Ķēvīte uz lauka atrodas jau kopš nakts no ceturtdienas uz piektdienu, kad arī noticis negadījums. Par baiso notikumu liecina vien grāvmalē atrasts mašīnas lukturis. Dzīves ironija - policija ķēvei ap kaklu apliek atstarojošo lenti un meklē zirga īpašnieku, nevis ziņo PVD un meklē iespējas, kā sniegt zirgam palīdzību.
Nākamajā rītā onkulītis atrod savu ķēvīti guļošu 8 km no mājām. Viņam nav ne finansiālu iespēju izsaukt vetārstu, ne iespējas zirgu nogādāt klīnikā, bet ir apņemšanās, ka Mairai jādzīvo, kaut viņš pats sēdēs viņai blakus un izstaigās lūzumu...
Piektdienas pēcpusdienā mājās atgriezās Oksana, kas, ieraugot guļošo ķēvi, sameklēja vetārsti Āriju Freimani, kura atbrauca uz notikuma vietu, bet pretsāpju zāles un palīdzību zirgam nesniedza - zirgs esot jāved uz kautuvi un viss. Bet onkulītis nebija ar to mierā: ķēvei jādzīvo, viņa ir stipra. Versijas par vetārsta atteikšanos palīdzēt ir dažādas, bet jebkurā situācijā ir amorāli nesniegt palīdzību, kaut vai nodotā zvēresta dēļ vien... Oksana ielika šo informāciju sociālajos tīklos, apzvanīja tuvumā esošās dzīvnieku patversmes, bet rezultāta nebija. Bija vēls piektdienas vakars, priekšā brīvdienas, un kuru gan uztrauktu lauka vidū esošs zirgs, kurš cieš sāpes...
Sestdien ap diviem mums zvanīja un lūdza pieslēgties, jo zināms, ka ir pulciņš izglābtu zirgu. Sākotnēji esam gana skeptiskas, 330 km uz vienu galu pakaļ zirgam ar lauztu kāju; sazvanu vetārstu, iespējas ir niecīgas: kā gan guļošu ķēvi pārvedīsi, kur liksi, turklāt zirgu bez izcelsmes, derīgiem dokumentiem, bez analīzēm ievietot klīnikā ir praktiski neiespējami, jo tiek apdraudēti pārējie zirgi, kas ārstējas. Apdomājam dzirdēto un gandrīz jau atsakām, bet
izrādās, Maira ir stiprs zirgs, viņa stāv kājās un mēģina klunkurēt uz priekšu.
Mēs mēģināsim! Kamēr izdodas atrast treileri, lai ķēvīti varētu pārvest, kamēr izdodas atrast šoferi ar atbilstošām tiesībām, savākt daļu līdzekļu, lai segtu degvielas izmaksas un aldziņu šoferim, pulkstenis jau ir 19.15! Milzīgs paldies stallim Drostalas, treileris mums tika uzsaukts no viņu puses. Pa ceļam aizbraucam pie vetārsta pakaļ pretsāpju zālēm un dodamies ceļā, ķēves glābšanas operācijā. Ap 23 esam galā, par notiekošo ir uzzinājuši «zirdzinieki» un ap ķēvīti jau pulcējas vairāk nekā desmit cilvēku, kam sirds krūtīs, stundu pirms mūsu ierašanās ir parādījies vetārsts un beidzot pēc aptuveni 42 h gaidīšanas iedevis ķēvei 20 ml novasula - pretsāpju zāles. Meitene ir pārgurusi celties, negrib. Atkārtoti iedodam līdzpaņemtās zāles un ar kopīgiem spēkiem ceļamies, 20 metri līdz treilerim bija garākie. Braucam kā uz pelītēm, lēni un līgani, jo ķēve atsakās gulties, kaut gan treileris bija speciāli piemērots šādai opcijai. Maira visu ceļu nostāvējusi kājās, ir pārgurusi, knapi tiekam līdz mūsu kūtiņai un krītam guļus. Astoņos svētdienas rītā sazvanām Juri Tolpežņikovu, un, neskatoties uz aizņemtību, 11 viņš ir pie mums un tiek taisīts rentgens, skats ir briesmīgs: nags ir drumstalās, salūzis vairākos gabalos, kapsula plīsusi, vienīgā versija ir, ka pāri nagam ir pārbraukusi mašīna, turklāt gana smaga.
Sākam smagu cīņu, pirmās piecas dienas liktenīgās, lai ķēvīte dzīvotu. Tā kā Mairai vairāk jāatrodas guļus nekā stāvus, pārvācos uz dzīvi kūtī. Sākotnēji bija cerēts, ka meitenei nagā nav tikusi infekcija, diemžēl infekcija tur bija. Pēc četrām dienām gultas režīma un homeopātijas vienas nakts laikā kāja uzpampa, atkārtoti saucam vetārstus - gan tradicionālo vērtību piekritējus, gan homeopātu. Kā nekā divas galvas gudrākas. Sākam antibiotiku kursu, bet rezultāta nav, vetārsta vizīte nu ir mūsu ikdienas sastāvdaļa. Šprices ar vitamīniem, antibiotikām, pretsāpju zālēm, gremošanas fermentiem un tautas medicīnas līdzekļiem, homeopātiju. Izdodas noskaidrot, kas tieši par infekciju atrodas nagā, un pasūtām antibiotikas, šobrīd katru dienu vēnā ir jālaiž 4 litri metronidazola. Katra diena ir kā cīņa - ar kompresēm, kājas skalošanu, masēšanu,
bet Maira turas, viņa ceļas un pati panāk pretī, stāv rātna un ļauj aplikt kompreses, pati nāk uz skalošanu. Viņa grib dzīvot, šobrīd aktīva.
Ir rotaļa: Maira apguļas, galva klēpī un ar lielajām lūpām kutina un laiza rokas. Viņa lūdz iespēju dzīvot, iespēju skriet. Ja no kājas izdosies izvilkt infekciju, ir sarunāta operācija, ja ne - tad diemžēl iznākums būs letāls. Cīņa par dzīvību. Šobrīd sēžu ar datoru klēpī un skatos, kā Maira grauž sienu, ik pa mirklim paskatoties, vai šeit vēl esmu. Par Mairu cīnās gan vetārsti, gan es, tur īkšķus vairāki desmiti cilvēku.
Mairas saimnieks ir 80 gadus vecs onkulītis, kas ķēvīti 2014. g. rudenī atpircis no čigāniem. Maira pēdējo pusgadu dzīvojusi brīva no darbiem, ēdusi zāli, pati nākusi mājās kā vēlas un bijusi luteklīte. Līdz šai nelaimei, kad ķēvi atrada guļošu laukā, Maira nekur pati nav devusies, ir aizdomas par zagšanas mēģinājumu. Interesants vēl ir fakts, ka ķēvīte ir ruda, bet pasē rakstīts dūkana, kā arī nav veiktas nekādas analīzes un vakcīnas.
Dzīvnieku aizsardzības biedrība Ķepu-Ķepā
Reģistrācijas numurs 40008176673
Ziedojuma konts LV37HABA0551030617983
BIC/swift kods HABALV22
Mairas ārstēšanai.
