Pavasaris strauji tuvojas, sniegs jau teju nokusis un šķiet īstais laiks gan Rīgas iedzīvotāju, gan arī pilsētas viesu iecienītajai atpūtai un pastaigām parkos. Tomēr patīkamo atpūtu traucē nepievilcīgs skats – dzīvnieku izkārnījumi. Lai gan suņu saimniekiem var piespriest naudas sodu līdz pat 350 eiro, novērotais liecina, ka ne visi ir gana apzinīgi un suņa ekskrementus savāc.
Sniegam nokūstot, Rīga kļūst par suņu ekskrementu «mīnu lauku»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pilsētas iedzīvotāji sūdzas, ka Rīgā tā nav reta parādība, kad saimnieki nevīžo sakopt aiz sava suņa. To vislabāk varot novērot tieši pavasarī, kad nokusis sniegs, un skats esot gaužām bēdīgs. Rīdziniece Elita stāsta: «Citās valstīs tā lieta ir krietni civilizētāka. Ir tās kastītes, kur var paņemt gan maisiņus, gan cimdus.
Bet pie mums ir uz cilvēka godprātību.»
Rīgas Pašvaldības policijas administratīvās pārvaldes priekšnieks Lauris Kudiņš komentē, ka šādi nepatīkami skati pilsētā ir novērojami atsevišķu suņu saimnieku bezatbildīgas rīcības dēļ, jo tie nepilda pienākumu savākt sava suņa atstātos ekskrementus.
Lai gan varētu uzskatīt, ka viens no problēmas iemesliem, kāpēc saimnieki aiz saviem suņiem nesavāc, ir speciālo urnu trūkums, suņu ekskrementi ir pieskaitāmi pie sadzīves atkritumiem un utilizējami jebkurā miskastē.
Tāpat arī jāmin, ka
pilsētas iedzīvotāji satraucas ne vien par aizskartajām tiesībām dzīvot tīrā un sakoptā vidē, bet arī par faktu, ka tas ietekmē bērnu veselību.
«Bērnam skraidīt pa zāli nav droši, jo bieži redzu, ka parkos cilvēki nesavāc pēc saviem suņiem, diemžēl,» stāsta maza bērna māmiņa Ksenija. Arī ar pilsētas parkos redzamo skatu neapmierinātā Rīgas iedzīvotāja Veronika piekrīt Ksenijai: «Bērniņi skraida, zālīte aug, un suņi visas savas darīšanas dara. Bērniņš taču var tur iebrist! Ļoti slikti!»
Suņu saimnieki, katru dienu vedot pastaigā savu suni un nesavācot aiz viņa, izdara administratīvo pārkāpumu,
par ko viņus var saukt pie administratīvās atbildības. Minētās normas izpildes uzraudzība ir uzdota Pašvaldības policijai, kuras darbiniekiem saskaņā ar likuma «Par policiju» 19.panta sesto daļu un 12.panta pirmās daļas 4.punktu ir tiesības sastādīt protokolu suņa īpašniekam vai turētājam par MK noteikumos Nr. 266 noteikto prasību neievērošanu pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. panta pirmās daļas, kurā noteikts, ka fiziskai personai var piespriest naudas sodu no 7 līdz 350 eiro.
«2015.gadā par Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. panta pirmās daļas pārkāpumu, kas paredz atbildību par labturības prasību neievērošanu ir sastādīti 227 administratīvā pārkāpuma protokoli, policijā tika fiksēti 168 iesniegumi ar lūgumu saukt dzīvnieku īpašniekus pie atbildības. Savukārt 2016. gadā policijā reģistrēti 25 iesniegumi, kur personas lūdz suņu īpašniekus saukt pie atbildības, un attiecīgi sastādīti 30 protokoli par pirmo reizi izdarītu pārkāpumu un jau trīs administratīvā pārkāpuma protokoli par atkārtotību,» skaidro Kudiņš.