Latvijas Veterinārārstu biedrība izprot suņu barības zīmola «Dogo» ražotāja AS «Tukuma straume» rīcību, piedāvājot ziedot suņu slimības pētījumam nepieciešamos 32 000 eiro, tomēr no piedāvājuma atteiksies, lēmumu pamatojot ar vēlmi saglabāt objektivitāti, informēja biedrības vadītāja Māra Viduža.
Veterinārārsti atsakās no «Tukuma straumes» ziedojuma suņu slimības izpētei
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ja ražotāju patiešām vada vēlme noskaidrot slimības cēloņus, tas ir apsveicami. Tomēr, ņemot vērā ražotāja, Zemkopības ministrijas (ZM), «Bior» un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes sacelto ažiotāžu, apšaubot līdz šim iegūtos pētījuma rezultātus un veicot tā veicēju nomelnošanu,
ziedojuma pieņemšana varētu mest ēnu uz pētījumu un ļautu apšaubīt tā rezultātus.
Arī ziņas par ražotāja ziedojumiem politiskajām partijām laikā, kas sakrīt ar slimības uzliesmojumu, kur katrs pētījuma solis bijis nevis produktīvs darbs, bet cīņa ar sistēmu, kas pētījumu diskreditē, norāda uz nepieciešamību būt neatkarīgiem,» sacīja Viduža.
Vienlaikus viņa atzina - ja kādā no pētījuma turpmākajiem posmiem parādīsies iespēja sadarboties ar «Tukuma straumi» un izdarīt to, nemetot ēnu uz pētnieku profesionalitāti un pētījuma rezultātu, biedrība ar uzņēmumu sazināsies un vienosies par sadarbības nosacījumiem.
Tikmēr biedrības izveidotā pētnieku darba grupa suņu barības vada sašaurinājuma (megaesophagus) uzliesmojuma cēloņu izpētei sāk pētījuma posmu, kas paredz dzīvnieku kontrolgrupas veidošanu. Šo pētījuma daļu pētnieki un veterinārārsti īstenos bez atlīdzības.
Kontrolgrupas mērķis ir noskaidrot pētāmo suņu saslimšanas riska faktoru izplatību kopējā suņu populācijā un salīdzināt tos ar cietušo suņu datiem.
Pētnieki pieņēmuši lēmumu palielināt kontrolgrupā iekļaujamo suņu skaitu no sākotnēji plānotajiem 60 līdz 120 suņiem,
respektējot ar slimības uzliesmojumu saistītās «Tukuma straumes» vēlmi, lai tiktu iegūti dati par iespējami plašāku suņu populāciju.
Kontrolgrupa tiks veidota pēc vienkāršas nejaušības principa, sadarbojoties ar veterinārajām klīnikām visā Latvijā. Lai pēc iespējas ātri īstenotu šo pētījuma posmu,
Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina suņu īpašniekus, kurus veterinārārsti uzrunās dalībai kontrolgrupā, būt atsaucīgiem sadarbībai
un veltīt laiku, lai sniegtu nepieciešamās atbildes. Kontrolgrupā tiks iekļauti suņi, kuriem nav šai kaitei raksturīgo pazīmju.
Kā ziņots, Zemkopības ministrija (ZM) joprojām meklē risinājumus slimības saslimšanas cēloņu tālākai izpētei, kā arī lūgusi Eiropas Komisijas (EK) ekspertu konsultācijas.
ZM norādīja, ka līdzšinējie suņu barības pētījuma veicēji Ilzes Matīsas van Houtanas vadībā ir atteikušies no turpmākās sadarbības, kā iemeslu minot neizpildāmus līguma nosacījumus - pētījuma kvalitātes un ētikas kritērijus, sasniedzamos rezultātus, pētījuma rezultātu nodošanas kārtību un citus jautājumus.
Līdz šim suņu barības vada saslimšanas cēloņu izpētē jau ieguldīti ap 45 000 eiro, tajā skaitā 10 700 eiro no ZM budžeta, 25 000 eiro no pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «Bior» budžeta, 9000 eiro no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) budžeta.
Savukārt «Tukuma straumes» valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks jau vairākkārt norādījis, ka uzņēmuma interesēs ir likvidēt jebkādu šaubu ēnu par uzņēmumā ražoto suņu barību, tādēļ ražotājs joprojām cer, ka visas procesā iesaistītās puses radīs kopēju valodu un dzīvnieku labad pētījumu iespējami īsākā laikā īstenos, sacīja Podnieks.
«Bior» veiktajā pētījumā norādīts, ka līdz šim veiktajās barības analīzēs nav atrastas toksiskas vielas, kas varētu būt barības vada dilatācijas izraisītājas, kā arī izmeklējumi ļauj izslēgt smago metālu, tallija un akrilamīda klātbūtni barībā. Arī ZM noliedz barības saistību ar saslimšanu, uzsverot, ka nav konstatēts neviens kritērijs, kura dēļ varētu teikt, ka suņu saslimšanā ir vainojama barība.
Kā vēstīts, dilatācija uzliesmoja pērn maijā, pēc tam konstatēti vismaz 150 saslimšanas gadījumi. Ielaistos gadījumos suņus vairs neizdodas glābt.