Cepšana ir viens no senākajiem pārtikas gatavošanas veidiem. Bet vai zināt, ka nepareiza cepšana var ēdienu sabojāt? Sniegsim dažus padomus par teju svarīgāko cepšanas elementu - eļļu.
5 lietas, kas mainīs jūsu attieksmi pret cepšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
1.Ne visas eļļas ir noturīgas pret augstas temperatūras ietekmi.
Kad eļļa tiek karsēta ļoti augstā temperatūrā (aptuveni 180 grādu), mainās tās molekulārā struktūra. Eļļa sāk reaģēt ar gaisā esošo skābekli, un veidojas savienojumi. To iespējams novērst – jāizraugās eļļa, kas ir noturīga pret augstas temperatūras ietekmi. Tādas ir rapšu, kukurūzas, kokosa eļļas, kausēts sviests un mūsu vecmāmiņu tik iecienītie tauki. Rapšu eļļas degšanas temperatūra ir ļoti augsta, tādēļ cepšanai tā ir viena no piemērotākajām.
Viens no svarīgākajiem faktoriem, no kuriem atkarīgs, kā eļļa reaģēs uz augstu temperatūru, ir tās sastāvs. Vispārējais princips ir tāds – jo augstāks piesātināto un mononepiesātināto tauku procents, jo eļļa ir noturīgāka pret augstu temperatūru, piemēram, rapšu eļļa.
2. Atkārtota cepšana
Jo biežāk eļļa tiek karsēta, jo vairāk savienojumu tajā uzkrājas. Tādēļ, sākot gatavot jaunu ēdienu, obligāti notīriet vecās eļļas pārpalikumus un lietojiet svaigu eļļu. Tas ir īpaši aktuāli, ja mēdzat panašķēties ar eļļā vārītiem ēdieniem (pīrādziņiem, virtuļiem, frī kartupelīšiem). Pat tad, ja pēc pēdējās cepšanas reizes palicis vesels litrs jau lietotas eļļas, droši lejiet to laukā – jūsu veselība noteikti ir dārgāka nekā viena pudele jaunas eļļas.
3. Kuru eļļu labāk izvēlēties cepšanai: rafinētu vai nerafinētu?
Bieži rodas jautājums, kādu eļļu labāk izvēlēties – rafinētu vai nerafinētu. Jūsu virtuvē jābūt gan vienai, gan otrai, tikai jāzina, kad kuru no tām lietot. Ja eļļu lietosiet aukstu (pievienosiet salātiem, biezputrām, gatavosiet mērces), nerafinētai eļļai ir acīmredzamas priekšrocības, jo tajā saglabājas vairāk organismam vērtīgu vielu. Taču nerafinēta eļļa neder cepšanai, jo tās degšanas temperatūra ir zema un cepot daudz vērtīgu vielu zūd. Tikmēr rafinētas eļļas degšanas temperatūra ir krietni augstāka un tā cepšanai der daudz labāk nekā nerafinēta.
4. Nesabojājiet ēdiena garšu
Droši vien piekritīsiet, ka, aplejot ar kečupu, jebkurš ēdiens garšo vienādi, un līdzīgi var notikt arī ar eļļu, tādēļ dažkārt mazāk nozīmē labāk. Piemēram, kokosa eļļai ir viegli salda garša, kas var lieliski derēt saldām pankūkām, bet ne kartupeļu cepšanai. Tikmēr rapšu eļļa ar savu neitrālo garšu «neaizēnos» ēdiena patieso garšu, gluži otrādi, to vislabāk atsegs, un labāk izcelsies arī garšvielas.
5. Pareizi uzglabāta eļļa ilgāk saglabās vērtīgās īpašības
Derīguma termiņš ir viena lieta, bet pārtiku nenovēršami ietekmē arī vide, kurā tie glabājas. Bieži eļļu mēdzam turēt tieši līdzās plītij. Tas taču liekas tik ērti! Taču tumšā, vēsā vietā, tālāk no saules stariem turēta eļļa savas vērtīgās īpašības saglabās ilgāk.
Aizvien pieaugot sabiedrības bažām par ģenētisko modificētu organismu (ĢMO) klātbūtni pārtikā, būtiski ņemt vērā, ka Eiropas Savienības (ES) regulas nepieļauj ģenētiski modificētu rapšu audzēšanu tās dalībvalstīs. Līdz ar to, izvēloties rapšu eļļu, kas ražota no ES izcelsmes rapšiem, varam būt pārliecināti, ka uzņemam augstvērtīgu eļļu, kas pie tam ir brīva no ĢMO.