Saplīstot veļas mašīnai vai ledusskapim, rodas jautājums ne tikai par jauna iegādi, bet arī – kur likt veco? Tikai retais, visticamāk, iedomāsies pameklēt tuvējo šķirošanas laukumu, kurā šādas nolietotās preces var nodot bez maksas. Latvijā ir vairāk nekā 65 šķirošanas laukumi, kuros var nodot ne tikai visu veidu iepakojumu (PET un stikla pudeles, stikla burciņas, kartona kastes), bet arī dažādus citus mājsaimniecībā radušos pārstrādājamos atkritumus, piemēram, veco veļas mašīnu vai datoru.
Šķirošanas laukums ir speciāli aprīkota teritorija, kura ir norobežota ar sētu. Tajā ir izvietoti dažāda tilpuma konteineri, kuri ir paredzēti dažāda veida šķirotajiem atkritumiem - stiklam, makulatūrai, plastmasai, riepām, baterijām, elektroprecēm, tekstilijām, metālam u.c. Šķirošanas laukums ir brīvi pieejams jebkuram iedzīvotājam, kurš vēlas atbrīvoties no šķirotajiem atkritumiem.
Tāpat šķirošanas laukumos to darba laikā ir darbinieks, kurš palīdz iedzīvotājiem, ja rodas jautājumi par šķirošanu.
Ko laukumos var nodot šķirošanai?
Katrā laukumā ir pieejama informācija, ko attiecīgajā laukumā var nodot. Pieņemamo šķiroto atkritumu klāsts laukumos var atšķirties, tāpēc pirms došanās uz laukumu vajadzētu iepriekš noskaidrot, kas tajā tiek pieņemts. Visbiežāk laukumos var nodot dažāda veida izlietoto iepakojumu, sākot ar tukšām stikla pudelēm un beidzot ar kartona kastēm, kā arī elektroniku, dienas gaismas spuldzes, riepas, akumulatorus, baterijas, polietilēna plēvi utt. Ir arī tādi šķirošanas laukumi, kur var nodot izlietotās eļļas un eļļas filtrus. Dažos laukumos var atstāt arī medicīniskos atkritumus.
Šķirošanas laukumu atrašanās vietas un kontaktinformācija apkopota Latvijas Zaļā punkta kartē www.zalais.lv.
Kāds iedzīvotājiem labums no atkritumu šķirošanas laukuma?
Galvenais ieguvums ir, ka nolietotās preces nenonāk dabā, bet tiek atbilstoši apsaimniekotas un nodotas otrreizējai pārstrādei, piešķirot tām otru dzīvi.
Tāpat nav jāraizējas, kur videi draudzīgā veidā atbrīvoties no elektrotehnikas, bīstamajiem atkritumiem vai auto riepām. To var ērti un bez maksas izdarīt šķirošanas laukumā.
Ieguvums iedzīvotājiem ir arī monetārs – jo mazāk atkritumu nonāk kopējā sadzīves atkritumu konteinerā, jo mazāk jāmaksā par to izvešanu. Izmetot veco plīti kopējā sadzīves atkritumu konteinerā, kas nav atļauts, par tā izvešanu būs jāmaksā un maksa var būt augstāka nekā par sadzīves atkritumiem.
Kas tālāk notiek ar sašķirotajiem atkritumiem?
Atkritumus no laukumiem nosūta uz šķirošanas uzņēmumiem, kas tos vēlreiz sašķiro jau sīkāk un apstrādā. Pēc tam tiek organizēta materiālu nogāde pārstrādei. Piemēram, polietilēna plēves tepat Latvijā pārtop granulās, no kurām pēc tam ražo plastmasas kastes vai atkritumu maisiņus.
Vai valsts un pašvaldības ir ieinteresētas šādu laukumu izveidē?
Valsts pati nepiedalās atkritumu šķirošanas laukumu izveidē, bet veido normatīvo regulējumu laukumu darbībai.
Šķirošanas laukumu izveidē liela loma ir pašvaldībām, jo bieži privātajiem uzņēmumiem nav atbilstošu, iedzīvotājiem ērtu un pieejamu vietu šķirošanas laukumu izveidei. Piemēram, ir pašvaldības, kas piedāvā izdevīgākus nomas nosacījumus laukumu izveidei, tādā veidā nākot uzņēmējiem pretī un nodrošinot saviem iedzīvotājiem šķirošanas iespējas.
Vienlaikus iedzīvotājiem arī pašiem jābūt aktīviem un jālūdz savai pašvaldībai nodrošināt šķirošanas iespējas. Piemēram, lai arī Rīgā būtu nepieciešami vismaz pieci šķirošanas laukumi dažādos mikrorajonos, šobrīd atkritumu šķirošanas laukumus sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu nodrošina tikai SIA «Eco Baltia Vide» Ganību dambī 84 un SIA «Eko Reverss» Nautrēnu ielā 12.
Vai cilvēki ir atsaucīgi un lieto šādus laukumus?
Cilvēki labprāt lieto, ja vien viņiem tas ir ērti pieejams. Kā piemēru var minēt PSIA «Jumis» šķirošanas laukumu Siguldā, ko atklāja šā gada sākumā. Cilvēki aktīvi apmeklējuši šķirošanas laukumu un cītīgi šķirojuši gan elektrotehniku, gan stiklu, riepas, plēves un papīra/kartona iepakojumu. Šogad deviņu mēnešu laikā PSIA «Jumis» šķirošanas laukumā nodotas vairāk nekā 50 tonnas nolietotās elektronikas un vairāk nekā 7,5 tonnas auto riepu, kas citādi, visticamāk, nonāktu poligonā, bet tagad sāks otru dzīvi. Tādējādi ietaupīti arī nozīmīgi dabas resursi.
Vai citās valstīs šādi laukumi arī ir populāri?
Citur Rietumeiropā šķirošanas laukumi ir ļoti populāri – uz laukumiem tiek vesti visu veidu šķirotie atkritumi, t.sk. arī bioatkritumi. «Šķirošana Rietumeiropas valstu iedzīvotājiem ir asinīs, un tur neviens nemaz nevarētu iedomāties nešķirot, bet samest visu kopā vienā atkritumu tvertnē. Šķiro gan privātmāju, gan daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji. Mēs Latvijā sākām šķirot pirms 15 gadiem, ārzemēs to sāka darīt pirms 30 gadiem,» saka Latvijas Zaļā punkta direktors K.Zakulis. Viņš arī norāda, ka ārzemēs par sadzīves atkritumiem jāmaksā pat četras reizes vairāk nekā Latvijā. Savukārt par šķirotajiem atkritumiem maksa ir mazāka, kas nozīmē, ka cilvēki ir ieinteresēti šķirot un līdz ar to maksāt mazāk. Finansiālais aspekts ir ļoti nozīmīgs.