Jēdzieni «korporatīvā atbildība» un «ilgtspēja» pēdējos gados izskan arvien biežāk, tomēr nereti tie joprojām tiek saistīti tikai ar labdarību vai nepieciešamību būt «labiem», «zaļiem». Ikviena uzņēmuma pamatmērķis ir gūt peļņu, tomēr, lai nodrošinātu finansiālos panākumus ilgtermiņā, ir svarīgi īstenot atbildīgu pieeju ne tikai pret saviem darbiniekiem un vietējo kopienu, bet arī apkārtējo vidi.
Līdz ar Ilgtspējas indeksa izveidi 2009. gadā korporatīvā atbildība Latvijā tiek skatīta kā uzņēmuma pieeja risku un procesu vadībai ar mērķi nodrošināt ne tikai savas organizācijas, bet arī sabiedrības un vides ilgtspēju. Šāda atbildīga un uz ilgtspēju orientēta biznesa pieeja ir domāšanas veids jeb uzņēmuma DNS, ko veido ikviens – gan vadītājs, gan darbinieki.
«Vide uz mums neattiecas, par to ir atbildīgi ražošanas uzņēmumi,» tā vēl pirms pieciem gadiem apgalvoja gandrīz visi pakalpojumu sniedzēji, kuri piedalījās Ilgtspējas indeksa novērtējumā (www.ilgtspeja.lv), tai skaitā Latvijas lielākās bankas. Šodien situācija ir mainījusies, un
uzņēmumi sāk apzināties savu ietekmi uz vidi un tās saikni ar biznesa ilgtspēju.
To apliecina arī Ilgtspējas indeksa dalībnieku vidējie rezultāti vides kritērijos, kas piecu gadu laikā ir auguši no 47,8% (2010. gadā) līdz 69,9% (2014. gadā). Tas nozīmē, ka šodien uzņēmumi biežāk definē savus vides principus, nosaka konkrētus mērķus, īsteno dažādus vides aizsardzības pasākumus, piemēram, taupa energoresursus un seko līdzi rezultātiem.
Būtiski, ka daudziem Latvijas uzņēmumiem stratēģiskajos dokumentos ir parādījušies vides aspekti, piemēram, vides piesārņojuma mazināšana un novēršana, pasākumu īstenošana vides aizsardzības jomā, kā arī savu darbinieku un klientu izpratnes pilnveide par vides jautājumiem.
Diemžēl līdz tādam apziņas līmenim kā pieredzējušās Eiropas valstīs mums vēl ir tāls ceļš ejams.
Četri no pieciem Eiropas Savienības iedzīvotājiem (80%) uzskata, ka cīņa pret klimata pārmaiņām un efektīvāka energoresursu izmantošana var sekmēt ekonomikas attīstību un palielināt darbavietu skaitu (Eirobarometrs, 2014). Savukārt saskaņā ar TNS datiem Latvijā tikai 6% uzņēmumu vadītāju un 11% iedzīvotāju domā, ka biznesa atbildība pret vidi sekmētu Latvijas attīstību ilgtermiņā. Viens no skaidrojumiem šādām atšķirībām noteikti ir ekonomiskā situāciju valstī, kas cilvēkiem liek domāt par pamatvajadzību apmierināšanu un šodienas rezultātiem. Stabilā sociālajā un ekonomiskajā situācijā, piemēram, Somijā, 75% uzņēmumu spēj skatīties plašāk un savu ietekmi uz valsti saista tieši ar vidi.
Par laimi, arī Latvijā ir tālredzīgi uzņēmumi, kuriem atbildīga attieksme pret apkārtējo vidi ir nevis papildu pienākums un labdarība, bet gan daļa no ilgtermiņa attīstības stratēģijas.
Atkritumu šķirošana, velokustības veicināšana, papīra patēriņa samazināšana, resursu taupīšana, darbinieku izglītošana – tās ir tikai dažas no iniciatīvām, ko uzņēmumi arvien biežāk īsteno. Tomēr ikviens var sākt no mazumiņa ar mērķi sasniegt vairāk. Divi vienkārši pasākumi, ko var paveikt, piemēram, katrs biroja darbinieks: pirmkārt, izslēgt aiz sevis gaismu un, otrkārt, nedrukāt bez vajadzības. Ilgtermiņā tas ļauj ne tikai ekonomēt finanšu līdzekļus, bet veido pozitīvu ieradumu – būt atbildīgiem pret apkārtējo vidi un energoresursiem ne tikai birojā, bet arī mājās.
Protams, Latvijas uzņēmumiem vēl ir, kur augt un attīstīties, taču pirmie soļi atbildīgā attieksmē pret vidi noteikti ir jau sperti. Mazās pozitīvās pārmaiņas ikdienā iedvesmos gan uzņēmumu vadītājus, gan tajos strādājošos būt arvien atbildīgākiem pret vidi.
Par Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu:
Biedrība «Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts» tika izveidota 2011. gada sākumā ar mērķi sekmēt valsts ilgtspējīgu attīstību. Institūta biedri un eksperti ir vadošie konsultāciju uzņēmumi dažādos ilgtspējas aspektos: Borenius, Estonian, Latvian & Lithuanian Environment, Latvijas Zaļais punkts, McCANN Consulting, Spring Valley un TNS Latvia.
Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts organizē Ilgtspējas indeksu, kas palīdz Latvijas uzņēmumiem diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni. Pieteikšanās nākamajam Ilgtspējas indeksam sāksies 2015. gada februārī.