Vai zinājāt, ka izdzertas minerālūdens pudeles var pārstrādāt tā, ka vēlāk no tām var saražot īpaši stiprus sintētiskus diegus, audumus un pat apģērba gabalus? «Latvijas Zaļā punkta» direktors Kaspars Zakulis portālam TVNET stāsta, kas notiek ar sašķirotajiem atkritumiem.
Gandrīz no visa sašķirotā stikla vēlāk top jauns stikla iepakojums.
«Ražojot stikla pudeles un burkas, mēs varam izmantot gan pirmreizējos dabas resursus, piemēram, kvarca smiltis un sodu, bet tiem varam pievienot līdz pat 40% iepriekš izlietotā un savāktā stikla, kas ir pārstrādāts lauskās.
Tā mēs ietaupām gan dabas resursus, gan energoresursus.
Lai pārstrādātu jau vienreiz izmantotu stiklu, vajag mazāk elektrības un ūdens,» viņš skaidro.
Ļoti plaši var izmantot dažādas PET un plastmasas pudeles. Piemēram, PET pudeles Latvijā sasmalcina, samaļ pārslās, no kurām pēc tam iegūst granulas. No pārstrādāto PET pudeļu granulām var ražot visdažādākos produktus. Granulu izmantošanas iespējas ir ļoti plašas.
Zakulis tās salīdzina ar daudzajiem kviešu miltu lietošanas veidiem kulinārijā un konditorejā. No miltiem var cept pankūkas un tortes, kā arī gatavot mērces, pastas un citus ēdienus. Savukārt no PET granulām top dažāda stipruma sintētiskie diegi, ko vēlāk izmanto audumu ražošanā.
No šiem izturīgajiem audumiem šuj mugursomas un citas sadzīvē vajadzīgas lietas.
Savukārt rūpniecībā ļoti bieži izmanto no šiem diegiem darinātas stiprinājuma lentes. PET spriegošanas lentes lieto smagu un lielu kravu un priekšmetu nostiprināšanā uz paletes vai savā starpā, jo lente ir ļoti izturīga.
PET granulas arī pievieno jaunu PET pudeļu ražošanā. Te varat izlasīt reportāžu par PET pudeļu pārstrādi:
Arī dažādas plastmasas pudeles var labi pārstrādāt, kā rezultātā var saražot jaunus spaiņus, lejkannas, bļodas, maisiņus, caurules un citas plastmasas lietas.
Arī sašķirotās konservu kārbas un skārdenes nonāk otrreizējā pārstrādē.
Alumīnija iepakojumu pārkausē lietņos, ko vēlāk izmanto autobūvē, piemēram, ģeneratora korpuss vai motora serdenis ir no alumīnija.
Arī no skārdenēm pēc pārkausēšanas iznāk daudz noderīgu lietu.
Piemēram, «Liepājas Metalurgs» savā laikā ražoja betonēšanā izmantojamās stiegras, kas vajadzīgas tiltu un citu konstrukciju būvniecībā.
No izlietotā papīra un kartona ražo jaunu kartonu. Īpaši bieži top gofrētais kartons. Celulozes šķiedru var izmantot līdz pat astoņām reizēm.
No vecām, nevienam nevajadzīgām avīzēm un kartona izgatavo arī olu bretes.
«Es pats cenšos olas pirkt tikai kartona, nevis plastmasas iepakojumā, jo tad zinu, ka tādā gadījumā ne tikai olas, bet arī iepakojums ir ražots Latvijā,» Zakulis saka.
Otro dzīvi varam dot arī lietotām koka paletēm vai vismaz to nesabojātajām daļām, kā arī koka šķiedru kastītēm, kurās veikalos tirgo mandarīnus un citus augļus un dārzeņus. Savukārt palešu un kastīšu saplēstās daļas izmanto kurināšanā kā enerģijas avotu.
Bet bioloģiskos atkritumus, piemēram, ēdienu atliekas, Latvijā pārstrādā maz, tāpēc tās labāk likt sava dārza komposta kaudzē, protams, ja ir tāda iespēja.
Zakulis uzskata, ka būtu lietderīgi, ja bioloģiskos atkritumus, ko saliktu kompostā, pēc tam izmantotu jauno un rekonstruējamo ceļu nogāzēs. Patlaban šajās vietās ber melnzemi, ko labāk būtu klāt uz laukiem.
Patlaban daļu bioloģisko atkritumu izmanto atkritumu poligonos, veidojot pārseguma kārtu.
