Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe, kurš nesen atzīts par gada labāko aktieri, ir diezgan aktīvs zaļā dzīvesveida piekritējs. Viņa ģimene cenšas gan iegādāties veselīgu pārtiku, gan arī šķirot atkritumus un taupīt energoresursus.
Aktieris Dainis Grūbe atklāj dažus noderīgus ikdienas paradumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dainis sarunā ar portālu TVNET pastāstīja, ka viņa ģimenē par zaļo dzīvesveidu, tostarp atkritumu šķirošanu, domā diezgan daudz un bieži. Iepriekš Daiņa ģimene, kurā aug arī divas meitiņas, dzīvoja Rīgas centrā, kur atkritumu šķirošana bija diezgan apgrūtināta, jo speciālie šķirošanas konteineri pilsētas centrā ir tikai retās vietās. Tāpēc viņi nevajadzīgos stikla iepakojumus un dažādus papīrus veda uz Andrejsalu.
Laiku pa laikam viņus apciemoja doma, ka vajadzētu runāt ar mājas pārvaldnieku un aicināt šķirošanas konteinerus novietot arī viņu pagalmā, bet izrādījās, ka pārāk maz ir to daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju, kuriem šis jautājums ir aktuāls. Dainis domā, ka visskeptiskākie par atkritumu šķirošanu ir vecākās paaudzes iedzīvotāji, bet
jaunie cilvēki biežāk saprot, kāpēc daudzas nevajadzīgās lietas nevajag vienkārši izmest kopā ar sadzīves atkritumiem.
«Mēs cenšamies dzīvot diezgan zaļi, bet redzu, ka daudziem cilvēkiem ir vienalga, kas notiek ar viņu atkritumiem, it kā uz viņiem vides piesārņojuma lietas neattiektos.»
Bet kāpēc Dainim ir svarīgi šķirot atkritumu?
«Laikam to daru tāpēc, ka pats negribu dzīvot miskastē. Mūsdienās gandrīz visu var pārstrādāt, piemēram, no stikla, papīra, riepām, vecām elektroprecēm top jaunas lietas. Es priecātos, ja mums būtu arī komposta kaudze, kurā varētu sabērt dažādas mizas.»
Aktieris atgādina, ka cilvēki pēc dabas ir slinki un tāpēc drīzāk visu izmet vienā konteinerā, nevis sašķiro un aizved uz speciālajiem šķirošanas laukumiem. Bet vēl trakāk, ka bieži vien cilvēki atkritumus aizved uz tuvējo mežu
Man nepatīk, ka mežā samet matračus, ledusskapjus, vecas plītis un citas lietas.
Tās visas var nodot vai sliktākajā gadījumā vismaz izmest atkritumu konteinerā.
Atkritumu šķirošana Daiņa ģimenē aizsākusies, vērojot sievas vecāku piemēru. Viņi jau ilgu laiku no sadzīves atkritumiem atdala stikla burkas un pudeles, kā arī kartonu, vecos žurnālus un citus papīrus.
Bet kā zaļo domāšanu, tostarp atkritumu šķirošanu, iemācīt bērniem?
Dainis domā, ka bērniem tas nav kaut kā īpaši jāmāca: «Es viņiem to speciāli nemācīšu. Viņi iemācīsies, redzot mani to darām. Es viņus nespiedīšu dzīvot zaļi, bet ar savu piemēru rādīšu, kā tas darāms, piemēram, kur jāizmet plēves, kur papīri un kur stikla burkas.
Man šķiet, ka labākais veids, kā bērniem kaut ko iemācīt, ir rādīt labu piemēru.
Ja bērns redzēs, ka uz ietves pakrīt cilvēks, kuram tētis vai mamma paiet garām, bērns līdzīgā situācijā darīs tieši tāpat. Bet, ja es pakritušajam palīdzēšu, arī bērns tā darīs.»
Aktierim šķiet, ka par zaļo dzīvesveidu un atkritumu šķirošanu ar bērniem jārunā arī bērnudārzos un skolās. Daiņa vecākā meita, kurai patlaban ir trīsarpus gadu, apmeklē bērnudārzu, kurā ekoloģiskajam dzīvesveidam pievērš īpašu uzmanību. Savukārt jaunākā meitiņa, kura vēl nav sasniegusi gada vecumu, patlaban dzīvojas ar māmiņu pa mājām.
Ir labi, ja arī bērns var iemācīt un aizrādīt vecākiem, kurā konteinerā kura lieta jāmet.
«Man liekas, ka tādā gadījumā vecākiem varētu būt lielāks stimuls sākt šķirot atkritumus – ja bērns to saka, kāpēc to nedarīt?» Turklāt iespējams, ka ar bērna pamācībām zaļajam dzīvesveidam pievēršas ne tikai vecāki, bet arī vecvecāki.
Vienlaikus Dainis pauž skepsi, vai tikai ar izglītošanu un stāstīšanu vairums cilvēku mainīs savu dzīvesveidu. «Lielākā daļa dzīvos tālāk, kā viņi ir pieraduši. Es gribētu, lai pie mums būtu tāpat, kā ir Zviedrijā – ja atkritumus izmet nepiemērotā vietā, uzreiz uzliek milzīgus sodus. Pie mums vajadzētu šādu ļoti stingru pāraudzināšanas metodi, bet man jau tagad ir skaidrs, ka pie mums tā nestrādātu.»
Kāpēc pie mums šāda metode neiedarbotos? Lai gan sabiedrībā ir ļaudis, kuriem ir svarīgi, kas notiek ar vidi, tostarp viņu radītajiem atkritumiem, tomēr vienlaikus joprojām vairumu tas neinteresē. Piemēram, aktierim gadījies redzēt cilvēkus, kuri izēsto «Snicker» iepakojumu nomet zemē uz ielas, kaut arī turpat 20 metrus tālāk ir atkritumu kaste.
Lielā mērā šāda cūciska rīcība skaidrojama ar cilvēka attieksmi un audzināšanu.
Cik ilgam laikam jāpaiet, lai sabiedrība mainītos un vairums cilvēku šķirotu atkritumus?
Dainis lēš, ka tam būs vajadzīgs ilgs laiks, jo Latvijā atkritumu šķirošana sākta salīdzinoši nesen un cilvēkiem tā nav pierasta ikdienas nodarbe.
«Lielā mērā tas būs atkarīgs arī no pašām atkritumu apsaimniekošanas kompānijām un māju pārvaldniekiem. Tiem vajadzētu būt aktīvākiem un mudināt cilvēkus šķirot atkritumus visos mikrorajonos, piemēram, Ķengaragā, Purvciemā, Pļavniekos. Tur vajadzīgi atkritumu šķirošanas konteineri, kuros atsevišķi no sadzīves atkritumiem var mest stiklu, kartonus un plastmasas iepakojumus. Cilvēku dzīve būs atvieglota – viņiem vairs nebūs jābraukā apkārt pa pilsētu un jāmeklē, kur izmest savus sašķirotos atkritumus, bet viņi to varēs izdarīt savas dzīvesvietas tuvumā.»
Daiņa ģimenē domā ne tikai par atkritumu šķirošanu, bet arī veselīgu pārtiku. Viņi dod priekšroku zināmas Latvijas zemnieku izcelsmes dārzeņiem un citiem lauku labumiem, nevis lielveikalos nopērkamajiem pārtikas produktiem. Zaļā dzīvesveida sākums ģimenē datējams ar vecākās meitiņas piedzimšanu.
Reiz nopirkām lielveikalā gaļu, kurai termiņš beidzās pēc divām dienām, bet, atverot vaļā iepakojumu, gaļa smirdēja. Tas mums bija labs iemesls, lai pateiktu: «Viss, pietiek!»
Vienlaikus aktieris saskata dažādas neērtības, dzīvojot zaļāk. Tās gan mazinās, ja cilvēkam ir sava mašīna. Auto dod iespējas regulāri aizbraukt pie zemniekiem un iegādāties viņu izaudzētos augļus un dārzeņus. «Tad cilvēks vismaz zina, ka iegādātie pārtikas produkti ir labi, nevis tādi, kādus mums grūž iekšā lielveikalos.»
Kooperējoties ar draugiem, ģimene tiek pie bioloģiskām paipalu olām, trušiem un citiem lauku labumiem. «Un liels atbalsts ir no maniem vecākiem un vecvecākiem, kuri mūs apgādā ar dārzeņiem, olām, kazas sieru, putnu gaļu un citiem lauku labumiem.»