Uzņēmēji: Līdzekļi primāri jāiegulda atkritumu dalītās vākšanas attīstībā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Tā kā atkritumu dalītās vākšanas sistēmā Latvijā līdz šim ir investēti vairāki desmiti miljonu eiro un sistēma ir pierādījusi savu efektivitāti, Latvijā ir jāturpina šīs sistēmas attīstība, uzskata vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas «Eco Baltia grupa» un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Getliņi Eko» pārstāvji.

Viens no rādītājiem, kas liecina par atkritumu dalītās vākšanas sistēmas efektivitāti, ir atkritumu šķirotāju skaits Latvijā, kam ir tendence pakāpeniski pieaugt. Piemēram, pērn 37% iedzīvotāju norādīja, ka šķiro atkritumus, bet 2009.gadā tādu bija 32%, norāda «Eco Baltia grupas» pārstāve Dace Jansone.

Viņa atzīmē, ka dalītās vākšanas sistēmu par pagaidām efektīvāko un izdevīgāko risinājumu atzinusi arī starptautiskā organizācija «PRO Europe», kas apvieno 31 dalībvalsti. Līdz ar to «Eco Baltia» cer sagaidīt, ka dalītās vākšanas infrastruktūrai tiks paredzēts Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums, ko varēs izmantot dalītās vākšanas konteineru un specializētā autotransporta iegādei.

Lai arī dalītās vākšanas sistēma Latvijā patlaban vēl nav pilnīga, tomēr tai ir potenciāls,

uzsver «Getliņi Eko» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Tāpēc šajā brīdī, piemēram,

sākt attīstīt depozīta sistēmu būtu sava veida pretruna tam, kas ticis darīts līdz šim.

Turklāt gan šķirošanu, gan depozīta sistēmu vienlaicīgi var atļauties turīgas valstis.

«Tāpat jāņem arī vērā, ka, piemēram, ja depozīta sistēmas nodrošināšanā tiks iesaistīti tirdzniecības tīkli, proti, ja stikla pudeles no atkritumiem nonāks tirdzniecības tīklos, tad atkritumu operatoriem var tikt atņemta daļa no atkritumu apjoma, kas var samazināt viņu ieņēmumus. Tāpat jārēķinās, ka tas sadārdzinās dzērienu cenas,» skaidro Stirāns.

Savukārt «Eco Baltia» pārstāve Jansone stāsta, ka lielākajā daļā Eiropas valstu tiek praktizēta dalītās vākšanas sistēma, kas tikai atsevišķos gadījumos tiek kombinēta ar depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam. Valstu, kas izvēlējušās paralēli attīstīt arī depozīta sistēmu, pieredze liecina, ka tas ir dārgs un sarežģīts process, kas prasa daudz administratīvo un laika resursu, kas skar tikai vidēji 2-3% no kopējā atkritumu apjoma.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere informē, ka patlaban ministrijā ir izveidota darba grupa, kurā ir iesaistīti uzņēmēju, nozaru asociāciju un pašvaldību pārstāvji. «Šajā darba grupā tiek skatīts jautājums par to, kā veicināt dalītās vākšanas sistēmas attīstību.

Tāpat tiek domāts, kā veicināt atkritumu pārstrādes attīstību Latvijā, kā arī tiek strādāts pie alternatīvu izvērtēšanas depozīta sistēmai.

Plānots, ka darba grupa izstrādās kopīgu vīziju par atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi, tostarp arī vīziju par alternatīvām depozīta sistēmai, kas nodrošinātu maksimālo mērķu sasniegšanu,» skaidro Vesere.

Viņa uzsver, ka finansiālais atbalsts no Eiropas struktūrfondiem dalītās vākšanas attīstībai bija un ir plānots, jo ir svarīgi, lai šis pakalpojums adekvātā kvalitātē tiktu nodrošināts visā Latvijā. «Fondu līdzekļi tiks novirzīti atkritumu dalītas vākšanas attīstībai un atkritumu pārstrādes attīstīšanai.»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu