«Eurostat»: Latvijā sadzīves atkritumu apmērs uz vienu iedzīvotāju ir sestais zemākais ES

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Latvijā uz vienu cilvēku saražoto sadzīves atkritumu apmērs ir sestais mazākais Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes «Eurostat» jaunākie dati, kas apkopoti par 2013.gadu.

Saskaņā ar tiem katrs mūsu valsts iedzīvotājs 2013.gadā vidēji saražoja 312 kilogramus sadzīves atkritumu.

Mazāks saražoto sadzīves atkritumu apmērs bijis vien Rumānijā (272 kilogrami), Igaunijā (293 kilogrami), Polijā (297 kilogrami), Slovākijā (304 kilogrami) un Čehijā (307 kilogrami).

Lielākais sadzīves atkritumu uz vienu iedzīvotāju apmērs no ES dalībvalstīm 2013.gadā bijis Dānijā (747 kilogrami), Luksemburgā (653 kilogrami), Kiprā (624 kilogrami), Vācijā (617 kilogrami), Īrijā (586 kilogrami), Austrijā (578 kilogrami), Maltā (570 kilogrami), Francijā (530 kilogrami), Nīderlandē (526 kilogrami) un Grieķijā (506 kilogrami).

Lietuvā uz katru valsts iedzīvotāju vidēji 2013.gadā tika saražoti 433 kilogrami sadzīves atkritumu, kas bija nedaudz zem ES vidējā rādītāja - 481 kilograms.

ES vidēji no saražotajiem atkritumiem tika savākti 470 kilogrami, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

No savāktajiem atkritumiem vidēji ES 31% tika nogādāti izgāztuvēs, 28% – pārstrādāti, 26% – sadedzināti, bet 15% ievietoti kompostā.
Latvijā, kur visi saražotie sadzīves atkritumi tika savākti, 83% sadzīves atkritumu nonāca izgāztuvēs, kas bija ceturtais augstākais rādītājs ES.

Rumānijā 97% no savāktajiem atkritumiem nonāca izgāztuvēs, Maltā tādu bija 88% un Horvātijā - 85%. Nedaudz mazāka savākto atkritumu daļa izgāztuvēs nonāca Grieķijā (81%). Lietuvā izgāztuvēs nonāca 64% savākto sadzīves atkritumu,

Vācijā sadzīves atkritumi izgāztuvēs nenonāk, bet vismazāk uz izgāztuvēm tie vesti Beļģijā, Nīderlandē un Zviedrijā (visās valstīs 1%),

Dānijā (2%), Austrijā (4%) un Igaunijā (16%).

2013.gadā pārstrādāto atkritumu īpatsvars vislielākais bija Slovēnijā (55%), Vācijā (47%), Beļģijā un Īrijā (abās valstīs 34%) un Zviedrijā (34%). No Baltijas valstīm visaktīvāk atkritumu otrreizējā pārstrāde notiek Lietuvā (21% no savāktajiem atkritumiem), kam seko Igaunija (14%) un Latvija (11%). Viskūtrākā atkritumu otrreizējā pārstrāde ES valstu vidū bijusi Rumānijā (3%), Slovākijā (4%) un Maltā (6%).

Atkritumu dedzināšana vispopulārākā 2013.gadā bija Igaunijā (64% no savāktajiem atkritumiem), Dānijā (54%) un Zviedrijā (50%). Latvijā, Grieķijā, Horvātijā, Kiprā un Maltā atkritumi netiek dedzināti, Slovēnijā tādā veidā tiek apstrādāts 1% no savāktajiem atkritumiem, Bulgārijā 2%, bet Lietuvā - 7%.

Savukārt kompostēšana visbiežāk tiek izmantota Austrijā (35% no savāktajiem atkritumiem), Nīderlandē (26%), Beļģijā (21%) un Luksemburgā (20%). Mazākais kompostā apstrādāto savākto sadzīves atkritumu īpatsvars reģistrēts Horvātijā (2%), Bulgārijā un Čehijā (abās valstīs 3%), Grieķijā (4%), Maltā un Ungārijā (abās valstīs 5%), Latvijā, Igaunijā un Īrijā (visās valstīs 6%), Slovēnijā (7%), kā arī Lietuvā un Slovākijā (abās valstīs 8%).

«Eurostat» pētījumā ar sadzīves atkritumiem tiek saprasti ne tikai mājsaimniecību saražotie atkritumi, bet arī tiem līdzīgi atkritumi, ko saražo mazie uzņēmumi un sabiedriskās institūcijas, un kurus savāc pašvaldība. Statistiķi norādīja, ka atšķirības dalībvalstu rezultātos var daļēji radīt arī atšķirīga sadzīves atkritumu klasifikācija.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu