Lai uzlabotu dzīves kvalitāti un popularizētu videi draudzīgu dzīvesveidu, biedrība «Eizenšteins un Dēli» sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu un kanālu RīgaTV 24 izveidojusi jaunu kustību «Latvija kā zaļākā valsts pasaulē». Ikviens Latvijas uzņēmums aicināts iesaistīties kustībā, nominējot savu darba kolektīvu kā ekoloģiski un videi draudzīgi domājošu.
Kustības «Latvija kā zaļākā valsts pasaulē» vadītāji Lelde Lietaviete un Viesturs Silenieks šonedēļ apciemoja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu «Getliņi EKO», un noskaidroja, kā atkritumu pārstrāde var uzlabot mūsu dzīves un kāpēc ir svarīgi piedalīties pārstrādes pirmajā solī – atkritumu šķirošanā.
Atkritumi nav kaut kas nevajadzīgs vai izmetams, tieši pretēji - tas ir resurss. Atkritumu sastāvā ir aptuveni 50% bioloģiski noārdāmie jeb pūstošie atkritumi, kuriem pūstot veidojas poligona gāze. To savācot, attīrot un sadedzinot tiek iegūts siltums un elektrība, kuru izmantojot tiek audzēti tomāti. Turklāt apmērs, kādā tas tiek darīts, ir visai apjomīgs. «Getliņi EKO» siltumnīcu kopējā platība sasniedz 1 ha. Tajās aug vidēji 25 000 tomātu stādu, no kuriem tiek ievākta 500 tonnu raža, kas vēlāk tiek nogādāta uz Latvijas restorāniem un veikaliem.
Lai arī šo tehnoloģiju izmantošanai nepieciešama speciāla tehnika un, protams, zināšanas, ir veidi, kā jebkurš var pielikt savu pirkstu atkritumu pārstrādes procesā. Viss sākas ar atkritumu šķirošanu. Atkritumi, kuri tiek šķiroti birojos, nonāk pārstrādes uzņēmumos, lai atkārtoti iegūtu otrreiz izmantojamu izejvielu – gan plastmasu, gan papīru, gan stiklu. Šo materiālu izmantošana ļauj ietaupīt citus resursus, piemēram, enerģiju. Piemēram, jauna izstrādājuma sastāvā iekļaujot 10% stikla lausku, tiek ietaupīti aptuveni 2,5% no elektroenerģijas, kas tiktu patērēta, ja stikls tiktu ražots tikai no pirmreizējām izejvielām.
Protams, arī atkritumus šķirot ir jāprot. Lai atkritumus šķirotu pareizi, ir jāievēro uz atkritumu tvertnēm norādītie noteikumi. Svarīgi, piemēram, lai šķirotie plastmasas izstrādājumi būtu tīri (t.i., tajos nebūtu pārtikas atlieku un ar tiem kopā netiktu izmesti ķīmiskie atkritumi) un saplacināti, lai konteineri netiktu aizpildīti ar tukšu gaisu. Ievērojot šāda veida noteikumus, ikviens var padarīt pārstrādes procesu produktīvāku.
Mēs katrs esam atbildīgs par sevi un vidi sev apkārt. Lai arī tas bieži nav acīmredzams, nešķirojot mēs nodarām videi lielu ļaunumu – piesārņojam gruntsūdeņus, augsni, gaisu, kā arī aizņemam zemes telpu. Tieši tāpēc svarīgi atkritumus uztvert kā resursu, kuru varam izmantot savām vajadzībām. Laiks mainīt savu domāšanas veidu!
Piesaki savu biroju projektam līdz 15. augustam!