No knišļu uzbrukumiem piecos Latgales un Vidzemes rajonos gājuši bojā jau 324 lopi, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) apkopotā informācija. Visvairāk govju gājušas bojā Preiļu rajonā. Knišļu uzbrukumu dēļ govis kritušas arī Krāslavas, Madonas, Jēkabpils un Daugavpils rajonā. PVD ģenerāldirektors Vinets Veldre pastāstīja, ka šorīt līdz plkst. 5 bija kritušas 190 govis, līdz plkst. 7 - 195, līdz plkst. 8 - 202, līdz plkst. 10 - 275, bet līdz priekšpusdienai - jau 324 lopi, tāpēc iespējams, ka dienas gaitā kritušo lopu skaits augs.
Knišļu uzbrukumu dēļ Latgalē bojā gājušas jau 324 govis (73)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Veldre ir sazinājies ar kolēģiem Baltkrievijā un Lietuvā, vai tur ir novērojama līdzīga situācija, taču apstiprinoša informācija vēl nav saņemta. Līdz rīta pusei krituši mājlopi bija konstatēti vairāk nekā 30 pagastos. Kā ziņo Latvijas Radio, no knišļu uzbrukumiem krituši arī zirgi, cūkas un aitas.
Lai glābtu knišļu sakostās govis, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) tuvākajā laikā uz pieciem Latgales un Vidzemes rajoniem nosūtīs medikamentu kravas, informēja PVD ģenerāldirektors Vinets Veldre.
Minētie medikamenti pamatā būs domāti govju ārstēšanai, savukārt aizsardzībai pret knišļiem Veldre iesaka izmantot saulespuķu vai rapša eļļu, proti, ar eļļu ir jāieziež govs āda un tesmenis, līdz ar to knišļi vai nu pielīp, vai arī nokrīt no govs, tāpēc vairs nav bīstami.
Šāda metode šajās dienās jau tikusi pārbaudīta un ir bijusi sekmīga. Veldre atzīmēja, ka lopkopjiem, ieziežot govis, ir jāsargājas, lai eļļa neiekļūst lopiņa degunā vai acīs, kā arī jānoslauka govs tesmenis pirms slaukšanas, lai eļļa nenokļūtu pienā.
Veldre atzina, ka Latgalē medikamenti cīņai ar knišļiem un govju ārstēšanai jau ir izpirkti un trūkst, tāpēc arī tika dots rīkojums nekavējoties sagādāt veterināros medikamentus, kuri nonāks cietušajos rajonos. Lai sniegtu palīdzību lopkopjiem, atsaucīgi bijuši arī medikamentu tirgotāji. Ņemot vērā kritisko situāciju, medikamenti iepirkti par PVD brīvajiem līdzekļiem, cerot, ka valsts tos atmaksās.
PVD vadītājs uzsvēra, ka tajās saimniecībās, kurās tika ievēroti dienesta ieteikumi, kritušo lopu ir maz, piemēram, vakar Krāslavas rajonā no knišļu kodumiem nomira visvairāk govju, taču tad ņemti vērā PVD ieteikumi un kritušo govju skaits būtiski samazinājies.
Ja lopkopju rīcībā nav attiecīgu medikamentu, govis vislabāk būtu nelaist ganos un barot kūtīs vai arī vismaz turēt tālāk no slapjām pļavām, atgādināja Veldre. Lai knišļu daudzums samazinātos, vajadzētu, lai laiks Latvijā kļūst vēsāks.
Veldre atzīmēja, ka PVD darbinieki pašlaik strādā pastiprinātā režīmā, gan apzinot situāciju, gan palīdzot lopu ārstēšanā. "Kas ir ārstētas, tās arī ir izārstētas," sacīja PVD vadītājs. Veldre arī izteica pateicību uzņēmumam "Reneta", kas aktīvi iesaistījās mirušo lopu savākšanā, izsakot nožēlu, ka "ZAAO triāls" kritušo govju savākšanā iesaistījās novēloti.
Kā ziņots, no knišļu uzbrukumiem piecos Latgales un Vidzemes rajonos jau ir gājušas bojā vairāk nekā 300 govis, liecina PVD apkopotā informācija. Visvairāk govju gājušas bojā Preiļu rajonā. Knišļu uzbrukumu dēļ govis ir kritušas arī Krāslavas, Madonas, Jēkabpils un Daugavpils rajonā.
Kā iepriekš skaidroja Veldre, šogad knišļi minētajos rajonos ir izplatījušies saistībā ar vēlo pavasari un pašreiz Latvijā valdošo karsto laiku, turklāt viņu vairošanos veicina mitrums, kas Latgalē vērojams pēc spēcīgajām lietavām un plūdiem. Vietām knišļu ir tik daudz, ka tos no dzīvnieka var noņemt saujām.
Knišļu kodieni, sevišķi dzīvnieka bezmatainajās daļās, rada iekaisumu, bet no knišļu masveida uzbrukumiem dzīvniekiem paaugstinās temperatūra un izveidojas satūkumi jutīgajās ādas vietās. Iespējama arī plaušu tūska, punktveida asinsizplūdumi, limfmezglu pietūkums, kas var izraisīt dzīvnieka nāvi. Sakostie dzīvnieki nobeidzas 12 stundu laikā, ja operatīvi netiek sākta ārstēšana.
"Ja atstāj ganībās, tad lopu apēd dzīvu. Iedomājieties, desmitiem tūkstošu izbadējušos knišļu uzbrūk lopam vienlaicīgi un kož, kā rezultātā veidojas tūska un dzīvnieks nosmok," skaidroja PVD vadītājs.
PVD iesaka lauksaimniekiem uzmanīt dzīvniekus un, ja parādās knišļu mākonis, tad lopi ir jāiedzen fermā. Dienests arī iesaka vietās, kur ir knišļu mākoņi, dzīvniekus neganīt un pievest lopiem zaļbarību. Savukārt, ja saimniecībām nav citas izejas, kā laist dzīvniekus ganībās, tad zemniekiem ir jālieto repelenti jeb knišļu atbaidīšanas līdzekļi. Gadījumā, ja šie līdzekļi netiks lietoti un dzīvnieki tiks laisti ganībās, tad kritušo dzīvnieku skaits būs vēl lielāks.
Kā norādīja PVD ģenerāldirektors, zemnieku zaudējumi saistībā ar dzīvnieku nāvi būs lieli, tādēļ ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi (ZZS) tikšot pārrunāta to iespējama kompensēšana.