VIDEO Kā tad radās šīs izgāztuves?

Staņislavs Ungurs, Inčukalna pagasta padomes priekšsēdētājs: Tās radās padomju laikā, 60-jos gados, kad Rīgas eļļas pārstrādes rūpnīca Tvaika ielā atkritumus - sērskābo gudronu izlēma vest uz Inčukalna smilšu karjeru, kas bija izstrādāts, un vienkārši vispirms ziemeļu izgāztuvē, kas ir Vidzemes šosejas kreisajā pusē. 1962. gadā viņi sāka vest, un kad tas bija pilns, 1974. gadā sākās šeit pie dzelzceļa radās dienvidu izgāztuve.

Ziemeļu izgāztuve ir dabai kaitīgāka, jo tur bija dots rīkojums sajaukt gudronu ar smilti. Tagad lietus laikā smilts skalojas un pazemes gruntsūdeņi tiek vairāk saindēti.

Intensīvs piesārņojums konstatēts līdz pat 90 metru dizļumā. Tā ir pati dziļākā pazemes ūdeņu piesārņojuma vieta Latvijā.

Ir izpētīts, ka gudrons pārvietojas vidēji 30-40 metru gadā. Tas tuvojas Gaujai, arī uz Rembatu ūdens ņemšanas vietām, tātad bail ir par to, ka Rīgas pilsēta var palikt bez dzeramā ūdens.

Ja runājam par Inčukalnu kā tādu, tad mēs atrodamies tikai 3-3,5 km attālumā uz augšu, un gruntsūdeņi nevirzās uz turieni, tā kā Inčukalna iedzīvotājiem briesmas nedraud, bet nopietni ir jāpadomā Vangažu pilsētai.

Dienvidu izgāztuvē izveidojies apakšā biezs gudrona slānis, kas aizkavē gudrona ieplūšanu gruntsūdeņos, tāpēc mazāk tiek piesārņota apkārtējā vide.

Jā, te katru gadu putni lidoja, sevišķi vētras laikā, kad ir mākoņi un vējš, putni domā, ka te ir parasts ūdens, viņi nosēžas un aiziet bojā. Arī dzīvnieki.

Pēdējā laikā, kad SIA BAO sāka pārstrādāt šo gudrona dīķi, ir uztaisīts apkārt žogs un putniem trauksmes iekārta, tāpēc sēžas mazāk putnu, bet tie pierod un vienalga dažreiz sēžas.

Kā problēma tiek risināta?

Kā jau teicu, SIA BAO ved gudronu uz Brocēniem sadedzināšanai kurtuvēs, taču es uzskatu, ka šie tempi ir pārāk lēni, jo nokrišņi lietus un sniega veidā papildina šo krātuvi katru gadu. Un jāpārstrādā ir arvien vairāk šķidruma.