Gan pirmajā, gan otrajā topošā Rīgas attīstības plāna redakcijā pļava Mārupītes apkārtnē kļūdaini nodēvēta par Mārupītes dabas parku. Atbilstoši detālplānam tas ir Mārupītes parks, kas, līdzīgi kā citi pilsētas parki ārpus centra, neskaidru iemeslu dēļ stāv aizaudzis un nekopts.
Mārupītes parks nīkuļo
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kļūda attīstības plānos
Atbildīgo amatpersonu gausums netīk ne tiem rīdziniekiem, kas ilgojas pēc pastaigām iekoptā parkā Mārupītes krastā, ne tiem, kuriem it kā parkam atvēlētajā teritorijā pieder zemes īpašums. Rīdzinieks Zigmunds Jānis Krastiņš RB teic, ka viņam kopā ar līdzīpašnieku pieder 6565 kvadrātmetri zemes, tai skaitā 4140 kvadrātmetri Mārupītei piegulošā teritorijā, 484 kvadrātmetri Mārupītes upes un aptuveni 1500 kvadrātmetri Mārupītes parka teritorijas. Ja dome būtu ne tikai runājusi, bet arī lēmusi par parka izveidi, Krastiņa kungam par daļu teritorijas būtu jāmaksā daudzkārt mazāka nodokļu summa par īpašumu nekā līdz šim. Jau šā gada janvārī pirmajā Rīgas attīstības plāna 2006.–2018. gadam apspriešanā izlasot, ka saskaņā ar domes lēmumu izveidots Mārupītes dabas parks, Z. J. Krastiņš iesniedzis rakstisku priekšlikumu norādīt domes lēmuma numuru un datumu, ar kuru šis parks izveidots. Aprīlī viņš no Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieka Pētera Stranča saņēmis rakstisku atbildi, ka "Jūsu priekšlikums tiks ievērtēts Rīgas attīstības plāna otrajā redakcijā". Taču arī tagad, otrās redakcijas apspriešanas laikā, apgalvojums par parka izveidi plānā atstāts spēkā, nenorādot ne lēmuma numuru, ne datumu, kad tāds pieņemts. Rīgas teritorijas plānojuma paskaidrojuma raksta 2. redakcijā, 50. lappusē, melns uz balta rakstīts: "Ar Rīgas domes lēmumu 2004. gadā ir izveidots vietējās nozīmes Mārupītes dabas parks. Mārupītes dabas parkā teritorijas izmantošana un apsaimniekošana notiek saskaņā ar dabas parka apsaimniekošanas plānu." Z. J. Krastiņš Rīgas domes sekretariātam atkārtoti lūdzis informāciju par laiku, kad pieņemts lēmums par parka izveidi, līdz saņēmis atbildi, ka Rīgas dome nav lēmusi par Mārupītes dabas parka izveidi. Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Dana Hasana RB apstiprināja, ka Rīgas attīstības plānā ieviesusies kļūda. "Tas patiešām nav dabas parks, bet gan Mārupītes parks – tāds pats kā citi pilsētas parki. Parka robežas ir noteiktas detālplānā, kuru ir apstiprinājusi Rīgas dome, tāpēc atsevišķs lēmums par Mārupītes parka izveidi nav nepieciešams," norāda D. Hasana.
Mārupi nedod, Arkādiju atņem
Arī Rīgas domes Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš piekrīt, ka Mārupītes parku deputāti apstiprinājuši vienlaikus ar atbalstu izstrādātajam detālplānam. A. Kļaviņš stāsta, ka parka platība ir 25, 6 hektāri. No tiem 3,4 hektāri parka nodoti Vides departamenta valdījumā un atbilstoši otrās un trešās kategorijas parkiem tos kopj pašvaldības aģentūra "Rīgas dārzi un parki".
"Aptuveni divdesmit divi hektāri nav nodoti Vides departamentam, kaut gan būtu tikai normāli, ja tas būtu izdarīts," teic A. Kļaviņš. Jautāts, no kā atkarīga visa parka nodošana Vides departamenta rīcībā, A. Kļaviņš atbild, ka - no domes birokrātiskās procedūras. Viņš teic, ka tāpat kā viņam nav ne jausmas, kad Mārupītes parks pilnībā tiks nodots viņa instances pārziņā, viņam nav zināms, kāpēc iepriekšējā domes sasaukuma laikā piešķirtā nauda Arkādijas parka projektu izstrādei tagad pēkšņi atņemta. Par to A. Kļaviņu neviens neesot informējis - fakts atklājies, kad viņš vēlējies arhitektam Pēterim Blūmam samaksāt par darbu parka ēkas izpētē. RB vakar neizdevās sazināties ar Vides komitejas priekšsēdētāju Mariku Žuravļovu. Iepriekš intervijā RB viņa norādīja, ka sekos līdzi, lai Arkādija tiktu savesta kārtībā.
Noderētu iedzīvotāju iniciatīva
Deputāts Jānis Freimanis norāda, ka pašlaik Mārupītes parka un apkārtnes teritorijai ir tikai detālplāns, taču lēmumu par parka izveidi kavē naudas trūkums. Proti, parka statuss nozīmē atbilstošu teritorijas kopšanu, kam pašlaik domes budžetā naudas nav. "Statusa pacelšana un iekļaušana parka līmenī ir naudas jautājums. Nedrīkst pieņemt lēmumu par parka izveidi un neko tur nedarīt. Vislabākais būtu iedzīvotāju iniciatīva - lūgt Pilsētas attīstības komiteju lemt par parka izveidi un tam nepieciešamo finansējumu," uzskata Vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks J. Freimanis. Taču arī tad, ja šāds lūgums izskanētu, lēmumu par parku varētu pieņemt tikai nākamgad, jo šā gada budžets jau ir apstiprināts.
***
Rīdzinieka skatījums
Žurnāla "Vides Vēstis" redaktore, dramaturģe Lelde Stumbre ir viena no Mārupītes parka izveides aktīvistēm. Viņasprāt, iemesls, kāpēc parks joprojām nav iekopts, slēpjas privātās lietās: "Kam tur gribas būvēties, tie arī "štopē" to lietu. Acīmredzot viņiem ir iespējas vilcināties. Vispār jau pilsētas attīstības plānā paredzētas visādas mistiskas lietas, piemēram, Mārupītes apkārtnē paredzētas kaut kādas publiskas būves. Tikai nekur jau nav pateikts, vai tie būs kādi veikali vai pirtis. Savulaik kāds azartspēļu biznesmenis bija izdomājis, ka publiska būve būs viņa personīgais tenisa korts pie Mārupītes."