Kūdras apslēptā bagātība (3)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Kūdra Latvijā ir nozīmīgs derīgais izraktenis. Pagaidām kūdras ražošana mūsu valstī lielākoties saistīta ar zemas pievienotās vērtības produktu izgatavošanu lauksaimniecības vai kurināmā vajadzībām. Ārzemēs kūdras organiskajām daļiņām – humusvielām – rasts plašs praktisks lietojums ne tikai lauksaimniecībā, bet arī pārtikas un kosmētikas industrijā.

Vides zinātnes doktorants JĀNIS ŠĪRE (25) profesora Māra Kļaviņa vadībā Latvijas Universitātes vides kvalitātes monitoringa laboratorijā jau piekto gadu pēta iespējamo kūdras humusvielu pārstrādi un pielietojumu Latvijā. Izkristalizējušies divi perspektīvākie pielietojumi – mēslojums lauksaimniecībā un koksnes krāsvielas.

Organiskajā lauksaimniecībā parasti izmanto humusvielas no kūdras, lignīta (brūnogles), leonardīta (lignīta oksidēta forma) un oglēm. – Humusvielu ieguve pasaulē galvenokārt tiek veikta, izmantojot zemas kvalitātes ogles, bet pastāv arī uzskats, ka no kūdras izdalītām humusvielām to izmantošanas potenciāls var būt augstāks, – norāda Jānis Šīre. Humusvielu ieguvei no kūdras ir vairākas priekšrocības: lēta, viegli pieejama izejviela, kuras ieguvei nav nepieciešamas ļoti sarežģītas tehnoloģijas.

Humīnskābēm, kas ir humusvielu nozīmīgākā sastāvdaļa, piemīt vairākas nozīmīgas īpašības: ilgi akumulē augšanai nepieciešamās barības vielas un mikroelementus; spēj uzlabot barības apriti augu un dzīvnieku organismā; regulē augsnē augu barības vielu uzņemšanu un skābekļa apmaiņu; stiprina augu un dzīvnieku organismus pret slimībām; uzlabo fotosintēzes produktivitāti un palielina hlorofila saturu augos, tādējādi paaugstinot ražību un augu izturību; efektīvi uzsūc toksiskos smagos metālus un nodrošina to izvadīšanu no organisma, tādējādi darbojas kā bioregulatori.

Kūdra uzturā

– Humusvielu uzbūve nosaka to daudzpusīgās funkcijas vidē, bet, no otras puses, tām ir arī plašas izmantošanas iespējas, – norāda Jānis Šīre, uzsverot, ka bakalaura un maģistra darba ietvaros viņš veicis apjomīgu humusvielu produktu tirgus izpēti.

Lauvas tiesu šo produktu ražo un patērē Tuvo Austrumu valstis, Ķīna, Japāna un ASV. Pēdējās desmitgadēs humusvielu tirgū notikusi nozīmīga attīstība. – Var prognozēt, ka to lietošanas potenciāls nākotnē turpinās pieaugt. Dažādu jomu patentu analīze liecina, ka humusvielu izmantošanas sfēru loks ir ļoti plašs – sākot no lauksaimniecības, kalnrūpniecības un vides rekultivācijas un beidzot ar medicīnu, kosmētiku, daudzām citām pielietojuma jomām, – norāda Jānis Šīre.

Humusvielas galvenokārt tiek izmantotas kā mēslojums. Tā kā humusvielām piemīt spēcīgs barojošs un stimulējošs efekts, atsevišķi uzņēmumi ražo humusvielas saturošas barības piedevas liellopiem, cūkām un trušiem. Humusvielas ķīmiskās īpašības ļauj tās lietot arī pārtikas rūpniecībā. Piedāvā izmantot no kūdras vai brūnoglēm iegūtas humusvielas augu un minerāleļļu rafinēšanā, attīrīšanā un stabilizācijā, vīna, sulu un sidra dzidrināšanā, alus stabilizācijā, saharīna sulas un sīrupa attīrīšanā. ASV uzņēmumā "Morningstar Minerals" top humusvielas un dažādu mikroelementu kompozīcijas, ko izmanto cilvēku uztura bagātināšanā, nagu un matu stiprināšanai.

Savukārt Somijas uzņēmums "Ruhajoki OY" ražo ar humusvielām bagātinātas kūdras maskas ādas kopšanai, šampūnus matu kopšanai un blaugznu apkarošanai, iedeguma losjonu ultravioleto staru aizsardzības palielināšanai.

Produkti paredzēti brūču ārstēšanai, sāpju, niezes, iekaisumu mazināšanai un lai novērstu rētu veidošanos, tam piemīt pretsēņu, pretiekaisuma un pretvīrusu iedarbības spējas.

Iespējas konkurēt

– Izpētot tirgu pasaulē, secinājām, ka nākotnē Latvijā varētu būt perspektīvi divi humusvielu pārstrādes un pielietojuma virzieni – mēslojums lauksaimniecībā un koka krāsvielas, – stāsta Jānis Šīre.

Izdalot humusvielas no kūdras, kas iegūta Latvijā, un tām pievienojot augu barības vielas, slāpekļa, kālija un fosfora savienojumus, iespējams radīt bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamu mēslojumu. Turklāt, kā norāda jaunais zinātnieks, par produkciju, kas ražota ar videi draudzīgiem paņēmieniem, maksā vairāk.

Kā perspektīvu zinātnieks uzskata arī humusvielas saturošas, videi draudzīgas un koksni aizsargājošas krāsvielas. – No daudzajām krāsvielu izstrādes jomām par perspektīvāko Latvijas situācijā var uzskatīt koksnes krāsvielas iegūšanu. Latvijā un Ziemeļeiropā koksnes krāsvielu izmantošana ir plaši izplatīta un kaut kas līdzvērtīgs jau tiek ražots. Turklāt Latvijā iespējams veikt koksnes krāsvielu testēšanu, – virkni iemeslu izvēlei par labu koksnes krāsvielu izstrādei min Jānis Šīre. Humusvielas saturošas krāsas kā videi draudzīgas spētu aizstāt tradicionāli izmantotās krāsas, kuru sastāvos augstā koncentrācijā tiek izmantotas noturīgas un augsti toksiskas vielas, piemēram, fluorīdi, sāļi, fenoli, darvas produkti.

Izdalot humusvielas no Latvijā iegūtas kūdras un attiecīgi tās modificējot, ir iespējams iegūt koksnes krāsas, kas būtu ne tikai humusvielām raksturīgajā tumši brūnajā, bet arī, piemēram, dzeltenos, sarkanbrūnos un citos toņos.

– Tādu tehnisku koka konstrukciju kā, teiksim, sētu vai ēkas siju krāsošanai, tas būtu teicams risinājums, – norāda pētnieks.

Projekta ietvaros izpētītas vairākas jaunas iespējas iegūt no kūdras humusvielas, tādējādi attīstot videi draudzīgas tehnoloģijas zinātniskos pamatus. Pirmo reizi šādiem nolūkiem izmantojot kūdras apstrādi ar ultraskaņu un salīdzinot ar tradicionāli izmantoto kūdras vārīšanu sārmu šķīdumos. Izmantotas arī vairākas tradicionālas pētījuma metodes. Piemēram, ar "sīpolu testu" pētīta jauniegūto humusvielu krāsvielu spēja kavēt sīpolu sakņu dīgtspēju un augšanu, tādējādi parādot krāsu spēju nomākt dažādu organismu attīstību.

Jānis Šīre prognozē, ka, vēlākais, pēc pāris gadiem Latvijas zinātnieku izstrādātie produkti jau varētu tikt piedāvāti tirgū.

****

Jānis Šīre

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vides zinātnes doktorants; strādā pie zinātniskā projekta "Kūdra un sapropelis – humusu saturošs produkts. Pārstrāde, pielietošana";

2003. – 2004. gadā sešus mēnešus studējis Upsalas universitātē Zviedrijā;

2003. un 2004. gadā Zviedrijas valdības projekta "B-toksikoloģija" nacionālais menedžeris.

****

Kūdra ir nogulumiezis, kas veidojas no mazpārveidotām augu atliekām vietās, kur notiek pārpurvošanās.

Kūdra sausā veidā satur vairāk nekā 50 procentus organisko vielu, ko veido nepilnīgi sadalījušies purva augi.

Humuss (no latīņu valodas humus – zeme, augsne) – augsnes organiskās vielas, kas rodas, sadaloties augu un dzīvnieku atliekām. Iedala divās grupās: humifikācijas starpprodukti un humusvielas.

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu