Meitene zem klajas debess audzē arbūzus (9)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Aiga Karelsone ģimenes dārzā pagājušovasar izaudzēja četrus arbūzus. Meitenei, kura mācās Skaistkalnes vidusskolas 8. klasē, izdevās pierādīt, ka dienvidu kultūra var labi iejusties arī Latvijas vēsajā vasarā.

Savu eksperimentu Aiga aprakstīja pētījumā «Āfrikānis manā dārzā» un kļuva par Bauskas rajona skolēnu vides projektu konkursa laureāti. Nu viņai ir iespēja piedalīties arī valsts konkursā Latvijas Universitātē, kur notiks Latvijas skolēnu veiksmīgāko projektu prezentācijas. Aiga ir Skaistkalnes vidusskolas vides pulciņa «Zaļās pēdas» dalībniece. Viņa vairākkārt ir piedalījusies dažādos vides konkursos, projektos un kampaņās. Ar Aigu Karelsoni, viņas skolotāju un vecmāmiņu Austru Augusti «Bauskas Dzīve» norunāja tikšanos skolā, kur meitene pastāstīja par savu eksperimentu un demonstrēja tā norisi fotoattēlos.

Pieradina Āfrikas augu

Iepriekš Aiga bija veikusi dažādus eksperimentus, taču arbūzu audzēšana viņai nudien neienāktu prātā, ja tētis nebūtu nopircis sēklu paciņu un ierosinājis pamēģināt dienvidzemju lielo ogu (arbūzs nav dārzenis) izaudzēt dārziņā. «Uzreiz sameklēju internetā informāciju par arbūziem un uzzināju, ka to dzimtene ir Āfrika. Tādēļ arī projektam izvēlējos intriģējošu nosaukumu. Sēkliņas vispirms sadiedzēju, tad iedēstīju mazos jogurta trauciņos. Sākumā turēju uz palodzes, bet vēlāk – siltumnīcā. Kad dēstam bija četras lapiņas, iestādīju dārzā, kur auga ķirbji un zemenes. Tas notika vēsā dienā jūnija sākumā. Lai naktī stādiem nekaitētu aukstums, pārklāju plēvi, bet vēlāk dēsti turpināja augt zem klajas debess.» Eksperimenta dienasgrāmatā ar apbrīnojamu precizitāti Aiga fiksējusi katru darbību, fotografējusi sēkliņas, stādus, ziedus, augļu aizmetņus dažādās attīstības stadijās.

Mācās apputeksnēt ziedus

Meitene visu darīja patstāvīgi, ieklausoties savas labākās padomdevējas, vecmāmiņas, ieteikumos. Austra Auguste smej, ka nekādus vērtīgus padomus sniegt mazmeitai nav varējusi, jo arī pati pirmo reizi vērojusi augam arbūzus. Protams, reizēm noderējušas viņas profesionālās zināšanas ķīmijā un bioloģijā. Austra iemācījusi mākslīgi apputeksnēt ziedus, bet drīz vien viņas pamanījušas ap stādiem lidināmies bites. Meitenei izdevies nofotografēt ziediņu, kura viducī tup bite. «Man arī radās azarts un interese. Biju izbrīnīta, ieraugot arbūza lapas. Tās ir ļoti smalkas un robainas, nevis tādas kā ķirbjiem vai gurķiem. Dzeltenais zieds ir tik sīciņš kā divu santīmu monēta. Jābrīnās, kā no tāda trausla veidojuma var rasties milzīgs arbūzs. Aigas izaudzētais lielākais eksemplārs svēra pusotru kilogramu, bet trīs pārējie bija vieglāki. Mums nācās arbūzus novākt augustā, kad sākās ilgstošas lietavas. Mitrumā sapuva lapas, tādēļ baidījāmies, ka visa raža aizies postā,» eksperimenta norisi komentē Austra Auguste.

Garšīgs pārsteigums ģimenei

Pirmā degustācija notika ģimenē. Visi satraukti sēdēja pie galda un gaidīja, kad nazis pāršķels «āfrikāņa» mizu. Aiga turpina stāstījumu: «Mīkstums izrādījās koši sarkans, sulīgs un ļoti, ļoti salds. Arī sēkliņas bija nogatavojušās. Par dārzā izaugušo brīnumu visvairāk sajūsminājās mazais brālis. Vienu arbūzu aiznesu uz skolu un pacienāju klasesbiedrus. Tagad es varu ieteikt, kas jāievēro, veikalā pērkot arbūzus. Ja gaišais nospiedums, kas rodas, arbūza sānam atbalstoties pret zemi, ir dzeltens, tas nozīmē, ka oga gatava. Ja sāns ir balts, arbūzs vēl nav nobriedis un nebūs garšīgs. Visas sēkliņas savācu, izžāvēju un noglabāju. Vecmāmiņa un es nolēmām pārbaudīt Latvijas klimatā nogatavojušos sēklu dīgtspēju. Eksperimentam izvēlējāmies astoņas. Sešas no tām sadīga, kas ir izcils rādītājs. Pārējās noglabāju līdz pavasarim, jo arbūzu audzēšanu noteikti turpināšu.»

Komentāri (9)CopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu