Rīgā 28. aprīlī laboratoriski tika apstiprināta suņu (gaļēdāju) mēra diagnoze. Man bija dota iespēja piedalīties šīs slimības apkarošanā. Infekcija bija skārusi lielu dzīvnieku skaitu – vairāk nekā 70 suņu un kaķu. Lielākā daļa dzīvnieku novārguši, tiem bija grīļīga gaita un strutaini iztecējumi no acīm un deguna.

Saimniece savus "mīluļus" turēja antisanitāros apstākļos un nebija tos vakcinējusi. Vienīgais ceļš, kā apkarot infekciju, bija visu dzīvnieku eitanāzija (nesāpīga iemidzināšana). Lai tāds gadījums neatkārtotos, gribu visiem suņu un kaķu īpašniekiem vēlreiz atgādināt, ka, iegādājoties dzīvnieku, jūs uzņematies atbildību par to veselību un labturību. Gaļēdāju mēris ir lipīga suņu un citu gaļēdāju dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs arī drudzis, elpošanas un gremošanas trakta gļotādu iekaisums, pneimonija, nervu darbības traucējumi. Sevišķi jūtīgi ir kucēni. Suņiem pēc pārslimošanas parasti paliek dzirdes, ožas un kustību traucējumi. No mājdzīvniekiem visuzņēmīgākie ir jauni suņi līdz gada vecumam un kažokzvēri līdz piecu mēnešu vecumam. Citām dzīvnieku sugām un cilvēkam vīruss saslimšanu neierosina. Infekcijas avots ir slimie un pārslimojušie dzīvnieki. Vīrusa rezervuārs dabā var būt jenotsuņi un klejojošie suņi. Inficēšanās visbiežāk notiek, suņiem vienam otru apošņājot, bet var inficēties arī caur muti un pārošanās laikā. No inficētajiem suņiem liela daļa var klīniski nesaslimst, bet vīrusu kādu laiku nēsāt. Laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās brīdim (inkubācijas periods) ir divas līdz septiņas dienas. Parasti saslimšana sākas ar temperatūras paaugstināšanos, konjunktivītu (plakstiņu gļotādas iekaisumu), depresiju, vemšanu. Tad parādās klepus, trokšņi plaušās, caureja un tai seko organisma atūdeņošanās. Neārstēti dzīvnieki parasti nobeidzas divu līdz četru nedēļu laikā. Nāves iemesls visbiežāk ir nervu darbības traucējumi, jo tos parasti izārstēt neizdodas. Dzīvnieks ir nomākts, guļ, viņam novērojama muskuļu trīcēšana, vājums un paralīze. Mirstība vidēji ir 50 procenti, bet kucēniem līdz sešu nedēļu vecumam gandrīz 100 procenti. Slimo dzīvnieku ievieto tīrā, sausā telpā, kur nav putekļu, to izolē un ārstē. Profilaksē ļoti svarīga nozīme ir vakcinācijai un nevakcinētu dzīvnieku pasargāšanai no kontakta ar nezināmiem, jo sevišķi apkārt klejojošiem suņiem. Kucēni no vakcinētām mātēm antivielas saņem ar pienu. Droši var uzskatīt, ka kucēns ir pasargāts no saslimšanas vienu nedēļu, ja māte ir nevakcinēta, bet līdz trīs, četras nedēļas, ja māte vakcinēta. Kombinētās vakcīnas droši var lietot no sešu nedēļu vecuma. Kucēnus no nevakcinētām mātēm jāsāk vakcinēt ātrāk – no trim, četrām nedēļām, izmantojot tikai mēra vīrusu saturošu vakcīnu. Latvijā reģistrētas 13 vakcīnas, kas paredzētas imunizācijai pret suņu mēri. Saslimšanas gadījumā nekavējoties jākonsultējas ar licencētu veterinārārstu, kas noteiks diagnozi un veiks nepieciešamo ārstēšanu. Ināra Alksnīte, pārtikas un veterinārā dienesta Cēsu pārvaldes vecākā veterinārā inspektore


Citi lasītāji iesaka


Šeit tiek apkopotas TVNET ziņas, kuras lasītāji visvairāk ir pārpublicējuši portālā draugiem.lv un facebook.com. Autorizējieties facebook un draugiem, lai redzētu, kas interesē Jūsu draugus.

Reklāma





Kļūsti par reportieri