Pēc vairākas dienas ilgām debatēm Bulgārijas likumdevēji pieņēmuši grozījumus likumā par ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) to stingrākajā iespējamajā variantā. Tādējādi Bulgārija kļuvusi par pirmo valsti Eiropā, kas noteikusi tik stingru aizliegumu attiecībā uz visiem ĢM kultūru veidiem.

Sākotnēji Bulgārijas valdība plānoja noteikt tikai ĢM kultūru licencēšanas režīmu, kas neaizsargātu šo trūcīgāko Eiropas Savienības (ES) valsti pret šādu kultūru iespējamo izplatību.

Sabiedrība un nevalstiskās organizācijas vairāk nekā divus mēnešus plašās protesta akcijās pauda bažas par tādu risinājumu. Arī vairākas parlamentā pārstāvētās politiskās partijas aicināja valdību saprast, ka tas nozīmētu piekāpšanos biotehnoloģijas un citu ar to saistīto nozaru spiedienam.

Galu galā tika pieņemti labēji orientētās Zilās koalīcijas deputāta Lačezara Toševa izstrādātie grozījumi, kas nepieļauj ĢM kultūru audzēšanu aizsargājamajās teritorijās, kā arī 30 kilometru rādiusā ap aizsargājamajām teritorijām, desmit kilometru rādiusā ap bišu dravām un septiņu kilometru rādiusā ap bioloģiskajām saimniecībām. Tādējādi aizliegums faktiski pārklāj visu valsts teritoriju.

Līdz ar to valdošā partija GERB atsauca kā nevajadzīgu savu paredzēto priekšlikumu noteikt ĢM kultūru audzēšanai piecu gadu moratoriju.

Likums arī nosaka aizliegumu audzēt Bulgārijā Vācijas ķīmijas industrijas giganta BASF izstrādātos ĢM kartupeļus "Amflora", ko šā mēneša sākumā audzēt ES teritorijā atļāva Eiropas Komisija (EK), kā arī trīs ASV biotehnoloģiju kompānijas "Monsanto" modificētās kukurūzas šķirnes.

Par aizlieguma pārkāpšanu paredzēts naudassods līdz pat viena miljona levu (356 100 latu) apmērā.

Bulgārijas parlaments arī izvirzījis stingrākas prasības attiecībā uz ĢMO saturošas pārtikas marķēšanu, reaģējot uz Veselības aizsardzības ministrijas pārbaudēs atklātajiem faktiem, ka simtiem pārtikas preču satur šādas sastāvdaļas tādā daudzumā, kas pārsniedz pieļaujamo normu.