Valsts vides dienests ir saņēmis primāros analīžu rezultātus, kas apliecina, ka pēdējās dienās izplatījušās ķīmiskās smakas izcelsmes avots Vangažu un Inčukalna apkaimē saistīts ar padomju laika sērskābā gudrona dīķi Inčukalna tuvumā. Smakas izplatību acīmredzot veicinājusi pretlikumīga rīcība, dīķī izgāžot vienu jaunu ķīmisku atkritumu kravu.

„Visticamāk ir izdarīts noziegums pret dabu, un tas ir saistīts ar drastisko finansējuma samazinājumu vides sektoram, jo, piemēram, cilvēkiem un dabai bīstamo gudrona dīķi nav iespējams pienācīgi apsargāt,“

Valsts policijā šobrīd iesniegts lūgums sākt kriminālprocesu par ķīmisko atkritumu nelikumīgu izgāšanu.

 Vides ministrs pauda cerību, ka tiks atrasts vainīgais uzņēmums un tas tiks slēgts. Pēc Vējoņa teiktā, izgāztie atkritumi un to tvaiki konstatētajā koncentrācijā nav kaitīgi cilvēku veselībai.

TVNET jautā: Ņemot vērā stingro kontroles sistēmu ķīmisko vielu iznīcināšanai, kā iespējams, ka šādas vielas tomēr nonākušas dabā? Atbild: Elmārs Jasinckis, Valsts vides dienesta Kontroles daļas vadītājs Sistēma, kā mēs kontrolējam ķīmisku vielu iznīcināšanu, ir diezgan nopietna. Katrā uzņēmumā, kas nodarbojas ar ķīmisko vielu ražošanu, rodas arī dažāda veida ķīmiskie atkritumi, tāpēc šādos uzņēmumos obligāts ir uzskaites žurnāls, kurā tiek reģistrēts atkritumu daudzums un citi dati. Šos atkritumus pārstrādei un iznīcināšanai drīkst nodot tikai uzņēmumiem, kuriem izsniegtas atbilstošas atļaujas, un tur prasības ir nopietnas, pat līdz kodiem, kāda veida atkritumus kurš uzņēmums drīkst pārstrādāt. Katram šādam uzņēmumam arī ir obligāta ikgadēja atskaite. Ir arī datu bāze, kurā uzņēmumam jāreģistrē visi dati par ķīmiskajām vielām.

Runāsim godīgi, ir godīgi un ir negodīgi uzņēmumi. Mēs šos uzņēmumus kontrolējam, taču, protams, savu iespēju robežās. Jāņem vērā, ka katrā uzņēmumā nevar atrasties inspektors.

Taču pēc Inčukalna incidenta esmu devis mutisku rīkojumu nekavējoties, maksimāli pārbaudīt visus uzņēmumus, kuri ar šādām vielām strādā. Šis ir nepiedodams pārkāpums, tāpēc varu apsolīt, kad atradīsim vainīgo uzņēmumu, tam tiks anulētas visas iespējamās atļaujas, uzņēmums tiks slēgts. Tāpat visa mums rīcībā esošā informācija tiks nodota policijai krimināllietas sākšanai.

Vēl ir variants, ka vainīgs nav kāds konkrēts uzņēmums, bet, piemēram, ķīmiskā viela ilgstoši tikusi glabāta, piemēram, kādā noliktavā. Šādas vēl neapzinātas vietas parādās, kuras, protams, nav reģistrētas nekādā datubāzē. Skaidrs, ka ķīmisko atkritumu legāla pārstrāde un iznīcināšana maksā naudu, kas nav maza.

Ķīmisko izgāztuvi likvidēs

Inčukalna ķīmiskās izgāztuves likvidācijai jau piesaistīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi 20 miljonu latu apmērā. Ir noslēdzies arī attiecīgais konkurss, un gudrona dīķa sanācija par 16,5 miljoniem latu tiks sākta jau tuvākajā laikā.

Gudrona izgāztuve izveidota padomju industrializācijas periodā 20.gs. 60.gados, un to izmantoja parfimērijas un medicīnisko eļļu ražošanas procesā radīto atkritumu glabāšanai. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas atkritumu izgāšana tajā ir aizliegta.

 Jau ziņots, ka svētdien un šīs darba nedēļas sākumā daudzus Inčukalnā un tā apkaimē dzīvojošos cilvēkus pārsteidza dīvaina un nepatīkama smaka, kuras izcelsmi centās noskaidrot vides speciālisti.

Kā iepriekš stāstīja Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis, dīvainākais šajā lietā ir tas, ka savādās smakas koncentrācija ir ļoti dažāda un tā ir sastopama plašā reģionā - ne tikai Inčukalnā, bet arī Ādažos un Kadagā.

Vides speciālisti mēģināja noskaidrot savādās smakas cēloni, pieļaujot vairākas versijas. Viena no versijām - smakas avots varētu būt Inčukalna gudrona dīķi, no kuriem laboratoriskiem pētījumiem tika paņemti paraugi.

Video