Video vairs nav pieejams.Vairākus gadus Latvijā var bez maksas nodot vecās elektropreces otrreizējai pārstrādei. Taču šogad iedzīvotāji pēkšņi kļuvuši daudz kūtrāki - pārstrādei nodots par 35% mazāk elektrotehnikas. Pirms diviem gadiem tika nodoti seši tūkstoši tonnu atkritumu, bet šogad šajā pašā laika posmā par diviem tūkstošiem mazāk.
Sadzīves un elektrotehnikas iekārtu otrreizējās pārstrādes pieņemšanas punkta darbinieks Ainārs LNT stāsta, ka pirms diviem gadiem aktivitāte bija lielāka - tagad veco elektrotehniku pārsvarā nodod juridiskās personas, nevis iedzīvotāji, kuri nav ieinteresēti paši vest savu veļas mašīnu vai ledusskapi. Andis Strazdiņš, lietoto elektropreču savākšanas pārstrādes SIA „ZAAO Systems” vadītājs: "Viņus neviens nesodīs, ja viņi neizvedīs savu ledusskapi un nenodos tā, kā vajag, bet organizācijām jābūt dokumentiem, ka viņi nodevuši pareizā veidā un pareizai iestādei."
Vietu, kur veco tehniku nodot, kļūst vairāk, taču savāktie apjomi - sarūk
Patlaban Latvijā darbojas 175 vietas, kurās pieņem elektroiekārtas. Šādu punktu ar katru gadu kļūst vairāk, taču savāktie apjomi nevis palielinās, bet sarūk. Tas ir saistīts ar vājo atkritumu savākšanas sistēmu - proti, valsts līmenī par prioritāti ir izvirzīta elektrisko un elektronisko iekārtu savākšanas vietu izveide, bet nav analizētas iedzīvotāju iespējas nogādāt nolietotās iekārtas šajās vietās, un, to nekādi nekontrolējot, ir panākts pretējs efekts plānotajam.
No pieņemšanas punkta vecās veļas mašīnas, datori un citi krāmi nonāk īpašā pārstrādē - tur tos sadalīs pa veidiem. Jāmeklē citi savākšanas veidi - par to pārliecināts Videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma vadītājs, piemēram, braukt pie iedzīvotājiem un savākt elektrotehniku bez maksas. To viņi arī praktizē, tiesa gan, tikai Rīgas apkārtnē, taču akcijas veidā ir gatavi braukāt arī uz laukiem. Ilgmārs Purmalis, Videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanas a/s „Latvijas zaļais elektrons” pārstāvis: Neskatoties uz to, ka šis serviss, ko mēs piedāvājam, ir pietiekami labs un ne visās Eiropas valstīs tas ir pieejams, iedzīvotāji ir diezgan kūtri un viņi šos atkritumus nenodod. Visi saka - "mēs neko nezinām", lai gan daudz ir šādu vietu, vajag tikai pašiem pameklēt."
Latvieši dabu gatavi sargāt vien vārdos?
Pēc speciālistu domām, mazais utilizācijā nodoto preču apjoms arī parāda iedzīvotāju īsto attieksmi pret apkārtējo vidi. Vides sakopšanas masu pasākumi kļuvuši tikpat kā par nacionālajiem svētkiem. Tie saista cilvēkus galvenokārt patīkamās kopābūšanas dēļ, bet patiesā attieksme pret vidi atspoguļojas tieši šajos it kā nenozīmīgajos ikdienas paradumos.
