Video vairs nav pieejams.Eiropas valstu zemnieki un zinātnieki, kuri šobrīd ieradušies Latvijā, rosinājuši mūsu sabiedrību aizdomāties par ģenētiskās modifikācijas sekām arī turpmāk. Latvija ir viena no valstīm, kas šajā ziņā cenšas būt «zaļa» un nepieļaut mākslīgi veidotu organismu audzēšanu. Tomēr eksperti nebeidz atgādināt, ka šāda veida pārtika var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību un ekosistēmu kopumā, tā piektdien vēstīja LNT ziņas.
Latvijā nerod atbalstu
Šobrīd Latvijā vairāk nekā 90% mazo novadu jau atteikušies no ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas vismaz uz pieciem gadiem. Arīdzan Vides ministrijas veiktais pētījums liecina, ka pat 80% mūsu sabiedrības esot pret šādu produktu ražošanu un lietošanu uzturā.
LNT ziņas līdzīgu nostāju šonedēļ sadzirdēja arī no kāda Lielbritānijas zemnieka, kurš pirms desmit gadiem esot sācis cīņu pret lielajām modificētos organismus ražojošām kompānijām. Džeralds Mailzs tagad ieradies Latvijā, lai pārliecinātu arī mūsu zemniekus par savas nostājas pareizumu.
Mailzs intervijā sacīja: «Mums vispār nevajadzētu šiem produktiem pieskarties! Tie ir pilnīgi izmainījuši to DNS sastāvu un cenšas mūs pārliecināt, ka tā esot modernāka augu audzēšanas tehnoloģija, bet tā nav, jo dabā šādi procesi nenotiek.»
Modificētās pārtika mazina auglību, veicina alerģijas
Ģenētiski modificētos augus parasti veido ar mērķi palielināt ražību, radīt izturību pret kaitēkļiem un izveidot noteiktas īpašības, kā, piemēram, košu krāsu un izteiktu formu. Taču izpētīts, ka šādu produktu lietošana var radīt nopietnus draudus cilvēku veselībai - mazināt auglību, bojāt imūnsistēmu, veicināt alerģijas un paātrināt novecošanu.
Ne mazāk svarīgs fakts - no ģenētiski modificētas pārtikas jau esot mirušas govis, aitas, kā arī žurkas un bites. Molekulārās bioloģijas profesors Žils Eriks Selarini LNT ziņām atzina: «Tā saucamās hroniskās patoloģijas ir tik ļoti izplatītas, ka sastopamas katram cilvēkam. Vai tas ir ģenētiski modificētu produktu un piesārņojuma dēļ? Jā, abi ir pie vainas, jo ģenētiski modificēti produkti tikai palielina herbicīdu piesārņojumu.»
Izbaro cūkām, nevis izsalkušiem bērniem
Šāda veida pārtikas ražošana izmaksājot piecas reizes dārgāk nekā tradicionālo kultūraugu audzēšana. Turklāt Zemkopības ministrija aprēķinājusi, ka ģenētiski modificētu organismu audzēšana nodarītu Latvijas valstij zaudējumus vismaz 15 miljonu latu apmērā gada laikā. Šādas pārtikas ražotāji jau pilnībā pārņēmuši ASV tirgu.
Valdot visai populārs mīts, ka tādējādi tiks pabaroti izsalkušie cilvēki trešās pasaules valstīs. Tomēr tā ir ilūzija, jo 99% ģenētiski modificētās pārtikas tiekot eksportēta lopbarības un biodegvielas ražošanai, ziņoja LNT ziņas.
Seralini pauda pārliecību: «Mēs dzīvojam pasaulē, kur vairāk barojam cūkas nekā izsalkušus bērnus, kam pietrūkst pārtikas. Nobarojam cūkas ar ģenētiski modificētu soju, kas satur herbicīdus, bagātajām pasaules valstīm - tas nav normāli!»
Populārākie ģenētiski modificētie augi ir: soja, kukurūza, kokvilna un rapsis. Pagaidām Latvijā modificētu produktu izplatība ir niecīga. Piemēram, lielveikalu tīkli «Rimi» un «Maxima» norādīja, ka plauktos sastopami mazāk nekā desmit šādi produkti.
