Mēs visi nevaram ēst labu pārtiku! (211)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Ļoti daudz cilvēku pasaulē dzīvo badā. Pasaules dabas fonda Latvijā direktors Uģis Rotbergs intervijā portālam TVNET sacīja, ka patlaban vairs nav iespējams, ka visi cilvēki ēstu labu - veselīgu un videi draudzīgu pārtiku. Viņš arī norāda uz nepilnībām, tirgojot pārtikas preces. Ne vienmēr iespējams saskatīt brīdinošos uzrakstus par, piemēram, ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO).

Jautāts par pārtiku un tās tīrību, Rotbergs atzina: “Tā ir tāda smaga tēma. Ja es par to riktīgi runāšu, dabūšu pa muguru no visiem, tajā skaitā dabas draugiem. Tā kā strādāju Pasaules dabas fondā, tad man tā bilde ir daudz pasaulīgāka. Šobrīd uz pasaules ir šausmīgi daudz cilvēku! Daudz vairāk, nekā zeme spēj panest. "

Šausmīgi daudz cilvēku, tajā skaitā bērnu, dzīvo badā.

Tam ir daudz iemeslu, un speciālists nesaskata vienu līdzekli bada mazināšanai.

Viņš atgādināja, ka lauksaimniecība gadu gaitā ir kļuvusi arvien ražīgāka, piemēram, vecajā Eiropas valstī tikai 3% cilvēku spēj saražot pārtiku visiem pārējiem.

Foto: LETA

“Latvijā mēs dzīvojam tādā kā laika slazdā – ļoti daudz cilvēku domā, ka viņi nodarbojas ar lauksaimniecību, bet viņi sen jau vairs nav tirgū tādā izpratnē, ka viņi spētu mūs pabarot. Viņi vienkārši dzīvo un strādā laukos.” Pēc statistikas, ar lauksaimniecību nodarbojas padsmit procenti cilvēku. Taču patiesībā šis skaitlis ir mazāks.

“Cilvēces izdzīvošanas jautājums ir – kā mēs pabarojam cilvēkus.” Ēdot labu, videi draudzīgu pārtiku, cilvēks ietekmē gan savu veselību, gan apkārtējo vidi.

“Tas ir ļoti labi, bet

mēs visi nevaram tā dzīvot, lai cik skumji tas būtu!

Pat ja mums būtu nauda, uz planētas nav tik daudz vietu, kur to saražot. Nebūt ne vienmēr videi draudzīgākais ir ražīgākais.”

Ne vienmēr vietējais ir labākais!

Rotbergs arī atzina, ka ir ļoti daudz mītu par pārtiku un tās audzēšanu. Viņš atturējās par to runāt saistībā ar Latvijas ražotājiem.

Taču, piemēram, Anglijā runā par food miles – pārtiku saista ar tās ražošanas vietu un attālumu no tās līdz patērētājam. Sākumā šķiet, ka vietējā fermā augušais jērs angļiem būs daudz labāks par Jaunzēlandē audzētu jēru, “kurš varbūt lidmašīnā pirmajā klasē atbraucis”.

“Bet, ja sarēķina ar visu lidojumu kopā, tad izrādās, ka Jaunzēlandes jērs ir patērējis mazāk enerģijas un guvis mazāk ķimikāliju nekā vietējais, jo lauksaimniecību ierobežo klimats.”

Siltajās zemēs, kur teju visu laiku ir vasara, ražu var novākt vairākas reizes gadā. “Tas nozīmē, ka Latvijā ir jāzina tās lietas, kas ir konkurētspējīgas. Mums nav jācenšas šeit visu izaudzēt! Protams, varam Latvijā audzēt arbūzus, taču, visticamāk, tie paņems daudz vairāk enerģijas, lai tos padarītu konkurētspējīgus.”

Pasaules dabas fonda pārstāvis vērsa uzmanību, ka pat mazajā Latvijā dažādas teritorijas atšķiras pēc to auglīguma. Piemēram, Zemgalē augsne ir daudz auglīgāka nekā Latgalē. “Tas nozīmē, ka Latgalē drīzāk jānodarbojas ar gaļas audzēšanu.”

Veikalos tirgo arī ĢMO

Daudz Latvijas vietu ir pasludinātas par brīvām no ĢMO. Tas esot izdevīgi arī no biznesa viedokļa, jo ar šo pozīciju var startēt Eiropas tirgos. “Bet tas nenozīmē, ka mūsu Latvijas veikalu plauktos nav ģenētiski modificētu organismu.”

Lai gan to klātbūtnei jābūt uzrādītai, daudz cilvēku, it īpaši veco, tos mazos burtiņus nevar izlasīt.

Un, pat ja tos varētu izlasīt, tas vairumā gadījumu nebūtu noteicošais, lai šos produktus nepirktu.

Vairumam noteicošā ir cena, nevis brīvs no ĢMO!

“Ir naivi cerēt, ka visi kaut kādu ētisku apstākļu dēļ izdarīs pareizās izvēles. Visa vēsture pierāda pretējo. Tad jau mēs dzīvotu tajā perfektajā pasaulē.”

Rotbergs sacīja, ka veikalos nopērkamā pārtika ir dažāda un tās pirkšana ir kā loterija. “Ja salīdzina Latvijas lielveikalus ar Zviedrijas veikaliem, ir atšķirības. Tajos ir milzīgs stūris ar ekoloģiskajiem produktiem. Nav tā, ka mums gāztu riņķī tās ekoloģiskās preces. Aizejiet uz Centrāltirgus zaļo stendu – nav tā, ka to gāztu apkārt!”

“Mēs taču aizvien dzīvojam tai viltus pasaulē, ka ārzemju gurķim uzlīmē virsū Mārupes gurķa uzlīmi. Blēdības notiek!” Tāpat līdzīgi šmaucas ar tirgotajām zemenēm, ko bieži vien pārdod kā Latvijas zemenes.

Komentāri (211)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu