Arī pilsētā ir iespējams videi un cilvēkiem draudzīgs dzīvesveids. Tomēr nevalstiskās organizācijas "Zemes draugi" padomes loceklis Jānis Ulme intervijā portālam TVNET uzsver, ka viszaļāk iespējams dzīvot, dodoties ārpus pilsētas.
Jāmūk no pilsētas!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sarunu viņš sāk ar vārdiem: “Pilsētniekiem jāatgādina, ka vajag tikt ārā no pilsētas,” un atzīst, ka arī pats cenšas izrauties uz laukiem, lai tur audzētu labāku pārtiku.
“Ir labi, ka ir sertificētā produkcija un izvēles iespējas, bet galu galā uzticēties pašos pamatos, iespējams, mēs mūsdienās varam tikai tam, ko savām rokām esam izaudzējuši uz balkona vai dārziņā. Vai arī esam bijuši kontaktā ar zemnieku, kas to ir audzējis.”
Ieguvums visam dzīvesveidam un ģimenei
Došanās uz laukiem ir laba iespēja ne tikai tikt pie kvalitatīvas pārtikas, bet arī uzlabot kopējo dzīvesveidu. “Tā ir saskarsme ar dabu.
Sākot ar dillēm uz palodzes un beidzot ar ogām un sēnēm mežā.
Tas Latvijā nav nemaz tik grūti. Tas vienkārši ir kūtrums. Vieglāk liekas runāt, lai pērk tādu un tādu sertificētu produkciju. Tas, protams, ir pareizi. Tas ir jādara. Bet jāpaskatās uz iespējām - vai nevar iet vienu soli tālāk.”
Latvijā tas ir iespējams, taču daudz kur citur pasaulē to vairs nevar īstenot, Ulme saka.
Katrs otrais dodas sēņot
Par plāniem doties uz mežu portāls TVNET šonedēļ jautāja arī "Snapshots" aptaujā.
Tajā atklājās, ka vairāk nekā puse aptaujāto plāno šogad sēņot, tostarp 40% atzīst, ka dara to katru gadu.
Ikgadējo sēņotāju īpatsvaram ir tendence stabili pieaugt, palielinoties iedzīvotāju vecumam. Ievērojami aktīvāki sēņotāji ir laukos dzīvojošie - sēņot šogad plāno 60% laucinieku un tikai 35% rīdzinieku un 50% citās pilsētās mītošo.
Interesanti, ka ikgadējo sēņotāju īpatsvars būtiski neatšķiras pēc ienākumu līmeņa, kas, visticamāk, nozīmē, ka
sēņošana ir ne tikai izdzīvošanas vai papildu ienākumu jautājums, bet daudziem – arī hobijs.
Kā iemeslu nesēņošanai visbiežāk cilvēki min bailes no ērču encefalīta un Laima slimības.