Valsts mežu filmā nav neviena dzīva koka

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Snapshots

Sabiedrības bažām par Latvijas mežu pārlieku strauju izciršanu ir pamats. Tā LTV1 raidījumā „Eiropa. Mīti un realitāte” sacīja Pasaules dabas fonda Latvijā vadītājs Jānis Rozītis. Arī portāla TVNET aptauja apliecina cilvēku uztraukumu - vairāk nekā puse iedzīvotāju uzskata, ka ciršanas apjomi valsts mežos jāsamazina. Savukārt uzņēmums "Latvijas Valsts meži" izveidojis filmiņu, kurā slavē savu darbu, taču neparāda nevienu dzīvu koku - vienas vienīgas datorgrafikas un tabulas.

Diskusijā bez Rozīša piedalījās arī mežu īpašnieks Gundars Skudriņš, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kā arī Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks un vēlāk arī Latvijas lauksaimniecības universitātes Mežu fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis. Viņi mežu apsaimniekošanā lielas problēmas neminēja.

Savukārt Rozītis noraidīja izteikumus, ka šai jomā Latvijā viss esot kārtībā. Problēmas esot ne tikai, skatoties no vides viedokļa, bet arī sociālā aspekta. Turklāt bažas ir par visu Latvijas teritoriju. Nākotnē varot būt vēl sliktāk.

Rozītis uzsvēra - dabas draugi neuzskata, ka koki vispār nebūtu jācērt, taču ļoti svarīga ir ciršanas intensitāte un veids. Saimniekošanai jābūt ilgtspējīgai.

Viņš aicina katru mežu īpašnieku rūpīgi apdomāt, pirms izmanto kailciršu saimniecību.

Jo mazāks mežs, jo rūpīgāk jāapdomā.

Iesaka izlases cirtes

Speciālists akcentēja, ka kailcirtes bīstamas ar to, ka pēc mežu intensīvas izciršanas tajos vairs neaug daļa ogu sugu.

Piemēram, mellenes neaug vismaz 25-30 gadu pēc koku izciršanas. Taču melleņu lasīšana daudzām Latvijas ģimenēm ik vasaru ir liels atspaids.

Arī ornitologi izteikuši bažas, ka melleņu platību samazināšanās, ko izraisa kailciršu saimniecības, var atstāt negatīvu iespaidu uz putniem. Daļa putnu pārtiek no mellenēm.

Dubrovskis izteicās, ka citās Eiropas valstīs vides aizstāvji mežu īpašniekus dēvējot par bandītiem. Mūsu "zaļās" organizācijas, salīdzinot ar citām valstīm, esot ļoti tolerantas.

Uzņēmums taisnojas par savu darbu

Interesanti, ka uzņēmums "Latvijas Valsts meži" nesen izveidojis speciālu filmiņu, kurā stāsta vispārzināmas lietas par mežiem, kā arī slavē savu darbību mežu apsaimniekošanā. Savdabīgi gan, ka

filmiņu veido vienas vienīgas datorgrafikas un tabulas.

Filmā nav neviena īsta filmēta vai fotografēta koka.

Vai tiešām Latvijas valsts mežiem nav neviena koka, ko parādīt mūsu iedzīvotājiem? Tā vietā par Latvijas nodokļu maksātāju naudu tiek rādīti zīmēti dzīvnieki un to latīniskie nosaukumi.

Šī filmiņa, kas atrodama arī internetā, tiek demonstrēta arī LTV1 ēterā. Šai kanālā ceturtdienas vakarā bija redzams minētais raidījums, kurā dominēja viedoklis, ka Latvijas valsts mežu apsaimniekošanā lielu problēmu nav.

Aptauja parāda sabiedrības bažas

Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par līdzšinējo mežizstrādes apjomu, portāls TVNET sadarbībā ar "Snapshots" arī veica īpašu aptauju.

Vairāk nekā puse uzskata, ka koku ciršanas apjomi valsts mežos būtu samazināmi.

Bet 12% uzskata, ka pašreizējie ciršanas apjomi ir optimāli.

Lai arī "Latvijas Valsts mežu" pārstāvis iepriekš izteicās, ka par mežu izciršanu bažījoties tikai atsevišķi mediji, tomēr aptauja parāda citu situāciju. Tikai 2% cilvēku uzskata, ka ciršanas apjomus varētu vēl palielināt.

Vecākie ļaudis uztraucas vēl vairāk

Turklāt izteikti kritiski pret pašreizējiem mežu izciršanas apjomiem ir ļaudis vecumā pēc 50 gadiem - 65% šo cilvēku uzskata, ka ciršanas apjomi būtu samazināmi.

Šāds viedoklis biežāk raksturīgs arī ārpus Rīgas dzīvojošajiem – 58% citās pilsētās mītošo un 63% laucinieku pretstatā 48% rīdzinieku norādījuši, ka mežu izstādes apjomi jāsamazina.

Tāpat meža izciršanas apjomu samazināšanu biežāk aizstāv krievu un citu tautību pārstāvji.

Foto: snapshots

Komentāri liecina, ka

vislielākie iebildumi iedzīvotājiem ir pret, viņuprāt, gauso mežu atjaunošanas tempu.

Daudz cilvēku protestē pret "katastrofāli lielajiem" ciršanas apjomiem, piemēram, "manas sēņu vietas ir burtiski izcirstas, tādēļ liekas, ka mežus izcērt par daudz", "augstas kvalitātes koksnes meži vairs nav palikuši" un "notiek mežu izsaimniekošana milzīgos apmēros. Ja tiks atlaisti mežsargi, kā paredz reforma, - vispār varam norakstīt mežu kontroles un uzraudzības funkciju".

"Mehanizācija koku izciršanā novedusi pie kailcirtēm, nenotiek mežu kopšanas."

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu