Līdz ar traģiskajām zemestrīcēm Japānā un postošajiem plūdiem Taizemē un Bangkokā šogad daudz ievērības cienīgu notikumu piedzīvoja arī Latvijas daba un cilvēki. Atskatoties uz pērn svarīgāko, portāls TVNET vēlreiz mudina dzīvot zaļāk, videi un cilvēkiem draudzīgāk un līdz ar to arī veselīgāk.
Traģiskas zemestrīces un postoši plūdi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iestājamies pret mežu izciršanu
Vasaras sākumā TVNET sāka rakstu sēriju par Latvijas mežu iznīcināšanu. Publikācijas guva plašu ievērību un izpelnījās ne tikai ar mežiem saistīto uzmanību.
Brīdinājām, ka, turpinoties šādai aktīvai mežu izciršanai, nākotnē meži var zaudēt savu daudzveidību, tādā veidā negatīvi ietekmējot visu dzīvo radību.
TVNET aptauja apliecina cilvēku uztraukumu - vairāk nekā puse iedzīvotāju uzskata, ka ciršanas apjomi valsts mežos jāsamazina. Savukārt uzņēmums «Latvijas Valsts meži» aizstāvoties izveidoja pat filmiņu. Dīvaini gan, ka tajā neparāda nevienu dzīvu koku - vienas vienīgas datorgrafikas un tabulas.
Šogad TVNET aizsāka arī izglītojošu rakstu sēriju par veselīgu uzturu.
Kopā ar Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes asociēto profesori Idu Jākobsoni noskaidrojām, ka visvērtīgākā ir pilngraudu un rudzu maize, nevis baltmaize. Speciāliste iesaka iegādāties maizi, kurai pēc iespējas mazāk pievienots cukurs, sīrupi un saldi žāvētie augļi.
Izrādās, ka to klātbūtne maizes cepšanas laikā palielina cilvēku veselībai kaitīgu vielu rašanos. Kancerogēnā viela akrilamīds var veicināt vēža rašanos.
Ja tomēr izvēlaties maizi ar lielu daudzumu cukura, sīrupiem, žāvētiem augļiem vai burkāniem,
profesore iesaka nogriezt garoziņas.
Biezās, pamatīgi apdegušās garozās šo kaitīgo vielu daudzums parasti ir vislielākais. Jo augstāka temperatūra un ilgāks maizes cepšanas laiks, jo vairāk šo vielu rodas.
Tādēļ jāizvēlas pēc iespējas mazāki un gaišāki klaipiņi, kas cepti īsāku brīdi un zemākā temperatūrā.
Nebarosim bērnus ar cīsiņ!
Par veselīgu uzturu TVNET daudz rakstīja arī saistībā ar amatpersonu ieceri atļaut bērnus izglītības iestādēs barot ar cīsiņiem, sardelēm un citām neveselīgām desām.
Pediatre un endokrinoloģe Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā Iveta Dzīvīte-Krišāne šādu Veselības ministrijas lēmumu vērtēja negatīvi. Viņa neiesaka cīsiņus un sardeles iekļaut bērnu ēdienkartē. Īpaši nevēlami cīsiņi un sardeles ir mazo bērnu uzturā. Taču tāpat šos produktus nevajadzētu ēst skolēniem.
Daktere atgādināja, ka patiesībā cīsiņos un sardelēs ir ļoti maz gaļas.
Vecāki maldās, ja domā, ka cīsiņi ir gaļas produkts.
Īstenībā desās ir daudz sojas, konservantu, stabilizētāju, biezinātāju, neveselīgo krāsvielu un citu E vielu.
Nevalstiskās organizācijas «Zemes draugi» padomes loceklis Jānis Ulme intervijā TVNET skaidroja - ja nevēlaties lietot ĢMO, kuri var nodarīt kaitējumu veselībai un apkārtējai videi, īpaši rūpīgi jālasa augu eļļu, majonēžu, margarīnu, sojas, konditorejas un gaļas izstrādājumu etiķetes.
Šķirojam atkritumus
Šogad rūpējāmies arī par zaļāku dzīvesveidu saistībā ar ikdienas atkritumiem. Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrībā «Piejūra» TVNET noskaidroja, ka izlietotas plastmasas pudeles un veci plēves maisi var noderēt. «Piejūrā» tos sašķiro un pēc tam pārdod tālāk uzņēmumiem, kuri no šīm izmestajām drazām gatavo dažādas noderīgas lietas.
Rūpējoties par dabu, vidi un arī savu dzīvi,
dedzināt nevajadzētu nevienu atkritumu veidu.
Vairumu var otrreiz pārstrādāt. Piemēram, no PET pudelēm izgatavo vairākus produktus, tostarp tekstilšķiedru, no kuras ražo džemperus, krekliņus, polsterētas segas, paklājus. No 27 pudelēm var izgatavot vienu džemperi.
Ziema bez elektrības atstāj tūkstošiem cilvēku
Daba aizvadītajā gadā Latvijai sagādāja daudz pārsteigumu. Gada pirmās dienas bez elektrības Latvijā dzīvoja vairāki desmiti tūkstošu mājsaimniecību. Saistībā ar ilgstošo snigšanu, biezo sniega segu, ledu un lietu ārkārtas situācija tika izsludināta 40 novados.
Tomēr TVNET Latgalē sastaptie ļaudis nezūdījās un nemeklēja vainīgos, bet gan paši centās darīt visu iespējamo, lai savus, mājdzīvnieku un lopu dzīves apstākļus padarītu pēc iespējas labākus.
Elektrības piegādes pārrāvumus vairāki desmiti tūkstošu cilvēku piedzīvoja arī gada nogalē.
Novembra beigās Latviju pārstaigāja spēcīga vētra, izraisot strāvas zudumus un citus postījumus. Lielo elektrības traucējumu dēļ šogad raisījās diskusijas par elektrolīniju aizsargjoslu paplašināšanu.
Vējš gāž svētku eglītes
Interesanti, ka stiprā vēja dēļ daudzviet pasaulē apgāzās Ziemassvētku eglītes.
Piemēram, Igaunijas galvaspilsētas Tallinas egli spēcīgas vēja brāzmas apgāza divreiz. Egles krišanas iemeslu noskaidrošanā igauņi pat iesaistīja policijas izmeklētājus.
Kļūst arvien siltāks
Latvieši, kuri šo vasaru pavadīja dzimtajā zemē, varēja pārliecināties par neparasti lielu karstumu.
Aizvadītā gada jūnijs bijis vissiltākais vasaras sākuma mēnesis šajā gadsimtā un otrais siltākais jūnijs Latvijā pēdējos 88 gados. Mēneša vidējā gaisa temperatūra bija plus 17,3 grādi, kas ir 2,6 grādi virs normas
Neparasti silts šogad bija arī rudens. Sinoptiķu novērojumi liecina, ka šā gada rudens bijis piektais siltākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Siltais un sausais novembris noslēdza šā gada rudeni, kura laikā visi mēneši bijuši siltāki par normu. Šā gada rudenī vidējā gaisa temperatūra bijusi 8,5 grādi, kas ir divus grādus virs normas.
Gada nogale bez sniega
Interesanti, ka līdz ar silto rudeni šogad Latvijā aizkavējies arī īstas, sniegotas un aukstas ziemas sākums. Piemēram, decembra vidū Rīgā termometra stabiņš rādīja pat plus 7 grādus. Palaikam lija un uzsniga slapjš sniegs, bet īstus ziemas priekus vairums Latvijas bērnu tā arī nesagaidīja.
Par sniega trūkumu bēdājās arī slēpošanas, slidošanas un citu ziemas sporta veidu cienītāji. Savukārt ceļu uzturētāji varēja priecāties – viņi gada nogalē varēja iztikt bez autovadītāju pārmetumiem par nenotīrītajiem ceļiem.
Šogad Latviju pāršalca vairāki šausminoši dzīvnieku mocīšanas gadījumi.
Gada sākumā sabiedrību šokēja ziņa par Ķekavas novadā atrasto suni ar sasieto purniņu, kurš ilgi šādi klaiņojis, līdz daļēji purniņš likās jau nopuvis. «Sunim uz purna ir brūces, kas izveidojušās no iegrauzušās elastīgās saites, pieļauju, ka, šādi nosaitēts, suns ir nodzīvojis vairākas nedēļas,» par dzīvnieka stāvokli teica veterinārārsts ķirurgs Guntars Berķis.
Bet decembrī kādai personai uzrādīja apsūdzību par takšu šķirnes suņa nonāvēšanu Strenču novadā. Izskanējis, ka to izdarījusi dziedātājas Lienes Šomases māte Arta Šomase, kura strādā par kultūras darba organizatori Strenču novadā.
Otra Černobiļa
Pasauli šogad piemeklējušas arī vairākas liela mēroga dabas katastrofas.
Martā Japānas piekrasti satricināja deviņas balles spēcīga zemestrīce, izraisot desmit metru augstu postošu cunami valsts ziemeļu piekrastē un nopietnāko kodolkatastrofu pasaulē kopš traģiskās avārijas Černobiļā. Katastrofā cieta ļoti daudz cilvēku. Speciālisti lēš, ka notikušā sekas būs jūtamas vēl ilgi. Šokējošais notikums raisīja diskusijas par atomelektrostaciju drošumu.
Vairākas zemestrīces šogad piedzīvoja arī Turcija. Savukārt Islandē izvirda vulkāns.
Bet Taizemi un Bangkoku šogad piemeklēja milzīgi un ilgstoši plūdi.