Lai gan aizņemtības un ērtuma dēļ darba dienās jaunā sieviete pārsvarā iepērkas lielveikalos, tomēr brīvdienās viņa mēdz doties arī uz tirgu, par kuru viņai ir visai pretrunīgs vērtējums. Bet par visu pēc kārtas!

Lai ietu uz tirgu iegādāties visai ģimenei vajadzīgos pārtikas produktus vairākām dienām, Marta sagatavojas jau mājās. Vēl dzīvoklī būdama, viņa somā ieliek vairākus iepirkumu maisiņus.

«Gadās, ka tirgū ar lielajiem maisiņiem ir problēmas. Katrs pārdevējs iesaiņo savu preci mazā maisiņā. Lai man nebūtu pēc tam tie visi jāstiepj, parasti no mājām paņemu lielo «kuļķeni», kur visas preces salikt.»

Otrs praktisks padoms no viņas puses – neuzkrītošs apģērbs: «Tirgus nav nekāda modes skate, tāpēc jaunākās kažokādas un augstpapēžu zābakus atstājiet mājās! Uzauniet brīvākos zābakus un ērtāko «pufaiku»!»

Rēķinieties, ka viss nopirktais pašiem vien būs jānes.

Tā skan nākamais Martas padoms. Viņa atgādina - tirgū nav nedz iepirkuma groziņu, nedz lielveikalos ierasto ratiņu, pie kā esam tik ļoti pieraduši. Tieši tāpēc viņa rosina arī mani izņemt no somas visas tobrīd nevajadzīgas lietas.

Paklausot viņai, mājās atstāju gan tikko lasīt iesāktu grāmatu un kosmētikas maciņu, gan darba «laptopu».

Ieraugot, ka biju gatavojusies uz tirgu doties ar vairākus simtus latu vērto datoru somā, Marta nosodoši nogroza galvu un atgādina, ka tirgū apgrozās ne tikai godīgie. Tieši pretēji – tirgus tradicionāli ir laba peļņas vieta dažāda lieluma zagļiem.

Daudzu preču klāsts tirgū ir ļoti plašs, bet dažus produktus tirgo tikai daži pārdevēji. Foto: LETA

Un vēl – uz tirgu ejot, ieteicams ņemt līdzi tik daudz naudas, cik plānojat un varat atļauties iztērēt. Turklāt nav vēlamas lielas naudaszīmes.

Neņemiet uz tirgu 100 vai vēl trakāk – 500 latu naudas zīmes!

Šāda rīcība var radīt nevēlamu zagļu interesi, kā arī radīt problēmas norēķinoties.

«Daudzi lielveikalu pircēji, kuri uz tirgu aiziet tikai reizi gadā, lai nopirktu tikai īstu lauku pienu Jāņu sieram, nemaz neaizdomājas, ka parasti tirgū var maksāt tikai skaidrā. Te neder ne zelta, ne platīna kredītkarte.»

Tāpat tirgus pārdevēji parasti «neuzmācas» ar čekiem. «Parasti jau tos čekus arī nevajag – tikai lieki aizņem vietu makā. Bet reiz gadījās, ka pārdevēja man «iesmērēja» vecu gaļu - jau aizejot mājās, tā bija smirdīga. Tad gan gribēju nest atpakaļ, lai atdod naudu, bet diemžēl nebija čeka,» ģērbjoties Marta dalās pieredzē.

Tirgojas arī bargajā salā

Labi, beidzot esam gatavas un varam kāpt tramvajā, kas aizvedīs mūs līdz tirgum.

Laukā ir gandrīz desmit grādu sals, taču nokaisītās sāls dēļ tirgus laukums ir dubļiem klāts. Drebinoties apstaigājam dažus drosmīgākos pārdevējus, kuri, neskatoties uz aukstumu, joprojām strādā zem klajas debess.

Marta iesaka no viņiem neko nepirkt, jo ir liels risks, ka augļi un dārzeņi var būt apsaluši un tāpēc neēdami.

Tirgus priekšrocība ir iespēja pagaršot preces pirms to iegādes. Foto: LETA

Viņas pamudinātas, dodamies iekšā tirgus paviljonā. Te cilvēku daudz vairāk. Kā orientēties?

Vislabāk iepirkties pie pazīstama pārdevēja!

Šis apgalvojums ir bieži dzirdēts, taču tajā brīdī, kad esmu pirmo reizi ienākusi šai tirgū, man nepavisam nepalīdz.

Kā saprast, pie kura pārdevēja būs laba produkcija par samērīgu cenu? Brīdi padomājusi, Marta iesaka nogaidīt ar pirkšanu un pavērot cilvēkus.

«Redzi, tā sieviete sarkanajā priekšautā izskatās uzticama – rīkojas droši, pārliecināta, neizskatās, ka cenšas kaut ko «samuhļīt». Dažu minūšu laikā pie viņas stenda iepirkušies jau vairāki cilvēki. Ja tur būtu pavisam slikti, pircēju skaits būtu mazāks.»

Sacīts, darīts – ejam klāt. Nopētām aukstuma vitrīnā saliktos produktus, izsakām savas vēlmes un tiekam pie svaiga biezpiena un sviesta.

Lai pārliecinātos par svaigumu, Marta iesaka pirms pirkšanas pagaršot.

Jāatzīst, ka cena šīm precēm nav lētāka kā lielveikalā, it īpaši akciju laikā.

Marta paskaidro – labi un kvalitatīvi produkti maksās dārgāk par apšaubāmas izcelsmes precēm neatkarīgi no tā, vai tās iegādātas veikalā vai tirgū.

Tirgū iepērkas ne tikai pensionāri. Foto: LETA

Diskutējam par cenu, līdznācēja uzsver kādu būtisku niansi. «Tas, ka tirgū daudz kas ir lētāks, bieži vien ir tikai mīts. Ja rūpīgi izpētāt lielveikalu piedāvājumus un ejat uz veikalu ar nepieciešamo preču sarakstu, nevis pērkat visu, kas ienāk prātā, iepirkšanās veikalā var būt daudz lētāka. Turklāt tirgū nekad nevari būt drošs, ka atradīsi tieši tev vajadzīgās preces konkrētā laikā un par konkrētu cenu.»

Martai ir vēl kāds ieteikums, ko pirmā pirkuma laikā neizmantojām,  – kaulēties. «Protams, Rīgas tirgū nebūs kā Ēģiptē, kur varat nokaulēt 50% no preces cenas, taču sarunāt var daudz ko, it īpaši pie zināmiem pārdevējiem.»

Atkal mūsu saruna atgriežas pie zināmajiem pārdevējiem! Saistībā ar viņiem Martai ir vēl kas sakāms.

«Uz tirgu nākot, jārēķinās, ka iepirkšanās laikā var nākties papļāpāt un aprunāties ar pārdevēju.

Tirgošanās nenotiek tik bezpersoniski kā veikalā.

Ja labs garastāvoklis un daudz brīva laika, ir jau forši aprunāties par laikapstākļiem, jaunāko «Privātās Dzīves»  numuru un produktu izcelsmi, bet, ja jāsteidzas un negribas nevienu pazīstamo satikt, tad gan labāk ātri ieskriet veikalā!»

Par produktu izcelsmi Martai ir savs viedoklis.

«Ir naivi ticēt, ka tirgū nopērkamie burkāni tikai tāpēc vien, ka būs ar zemēm un dubļiem klāti, ir auguši Latvijā.

Un pat ja tie ir mūsu pašu dārzeņi, tad, visticamāk, tos nav audzējis kāds opītis, bet gan lielsaimnieks tirgus vajadzībām.

Vairāki pārdevēji neformālās sarunās man ir pačukstējuši, ka tirgotājiem bieži vien ir viens preču piegādātājs.

Padomājiet paši - vai februārī masveidā varētu būt saglabājušies Latvijā auguši kabači un kāposti!» Marta aicina uz kritisku domāšanu.

Turpinājums sekos

Kopā ar Martu iegādājāmies dažādus vakariņām vajadzīgus pārtikas produktus. Par to cenām turpināsim pavisam drīz. Lai jums veiksmīgi pirkumi!