Zaļumi ir ļoti vērtīgi pārtikas produktu papildinātāji ar uzturvielām. Vislabāk ir ēst savā piemājas dārziņā augušus zaļumus vai arī iegādāties tos no zināmiem pārdevējiem. Vienlaikus Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrības vadītāja Laila Meija intervijā portālam TVNET ieteica neizvairīties arī no veikalos un tirgos nopērkamajiem zaļumiem, neskatoties uz iespējamo piesārņojumu.
P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Dietoloģijas dienesta vadītāja teica: «Protams, mēs zinām, ka rūpnieciski audzētie zaļumi ir apstrādāti, tajos iespējami pesticīdi.
Lai kaitīgo vielu daudzumu samazinātu, varam
zaļumus pirms ēšanas aptuveni pusstundu paturēt ūdenī.
Šajā ūdenī, kas pēc tam jāizlej ārā, pāries diezgan daudz no zaļumu apstrādes vielām.
Veikalā pirktos mizojam, bet savējos – nē
Līdzīgi var rīkoties ar pirktajiem augļiem un dārzeņiem. Tāpat ieteicams tos pirms ēšanas nomizot, jo mizās nogulsnējas liela daļa nevēlamo vielu.
Savukārt pašu izaudzētus augļus un dārzeņus gan nevajadzētu mizot, jo mizās koncentrējas arī lielākā daļa vitamīnu un citu vajadzīgu vielu.
Labāk tomēr ēst arī veikala zaļumus
Dietoloģe uzskata, ka cilvēkiem ieguvums, ēdot pirktos zaļumus, būs lielāks nekā risks apēst kādas ķimikālijas.
«Pirkto zaļumu ēšanai vajadzētu pieiet loģiski un saprātīgi. Dažreiz cilvēki saka, ka neēd nekādus pirktus zaļumus, augļus un dārzeņus, jo baidās, ka tie ir apstrādāti. Bet tad es jautāju, ko īsti viņš ēd.
Ko mēs varam nopirkt 100% neapstrādātu?
Tirgū? Bet arī tur pārdod ķīmiski apstrādātu produkciju.
Izņēmums ir no zināmas saimniecības iegādāti produkti. Tomēr arī laukos var būt ķīmiski piesārņoti ūdeņi vai augsne. Tāpat blakus dārziņam var būt dzelzceļa līnija vai liels autoceļš. Turklāt arī iepakojumam ir nozīme.
Nevajag ieslīgt galējībās!
Viss, ko audzē rūpnieciski, ir kaut kā apstrādāts. Tādi ir ne tikai zaļumi, augļi un dārzeņi, bet arī graudaugi, gaļa un zivis.
Uzskatu, ka mums jādara tik daudz, cik mēs varam izdarīt, bet nevajag ieslīgt galējībās. Nevajag stresot, ieēdot veikalā pirktus gurķus un ābolus, jo tad radīsies vēl citas - psiholoģiskas problēmas."
Ļoti vērtīgi produkti
Starpaugstskolu akadēmiskās maģistra studiju programmas «Uzturzinātne» 2.kursa studente Līga Prieciņa portālam TVNET norādīja, ka
garšvielas un garšaugi ir vērtīgi pārtikas produktu papildinātāji ar uzturvielām.
Vēsturiski tie ir izmantoti, lai uzlabotu krāsu (kanēlis, safrāns, paprika, čili) un garšu (kanēlis, krustnagliņas, ķimenes, rozmarīns, salvija, pipari), un dažos gadījumos var uzlabot pārtikas produktu uzglabāšanas laiku (antioksidantu un pretmikrobu aktivitāte).
Griežot samazinās vitamīni
Garšaugus var lietot svaigā veidā, žāvētā, kaltētā vai arī saldētus. Žāvējot un kaltējot tiek veidots kaloriju un minerālvielu koncentrāts. Ir stipri samazināts vitamīnu saturs.
Saldējot uzturvielu zudumi ir nelieli.
Vitamīnu zudumi visvairāk rodas iepriekšējā apstrādē, piemēram, mazgājot un griežot.
Speciāliste apkopoja svarīgāko informāciju par Latvijā populārākajiem garšaugiem.
Pētersīļi
Svaigas lapas satur daudzus būtiskus vitamīnus, piemēram, B1, B2, B3, B5, B6. Šie vitamīni ir būtiski ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu vielmaiņā kā fermenti. Lapas, stublāji un saknes ir ar antiseptiskām īpašībām. Iegūtajiem augu ekstraktiem ir diurētiskā līdzekļa īpašības. Biežākais lietojums ir ēdienu dekorēšanai, izmanto kā krāsvielu, gatavojot dārzeņu, vistas, zivju un gaļas ēdienus.
Kaltētas lapas ir ar raksturīgi patīkamu, aromātisku smaržu un garšu. Svaigas lapas žāvē ātri kontrolētos apstākļos siltā gaisa plūsmā, lai izvairītos no ēterisko eļļu zaudējumiem un lai saglabātu zaļo krāsu.
Enerģētiskā vērtība 34 kcal/100 g, olbaltumvielas 3.0 g/100 g, tauki 1.3 g/100 g, ogļhidrāti 2.7 g/100 g.
Selerijas
Svarīgs minerālvielu un vitamīnu avots. Lapās satur ir daudz C vitamīna, karotīna un ēterisko eļļu. Rietumu valstīs ir ļoti iecienīts augs, jo ir ar zemu tauku saturu. Sastāvs mainās dažādās gatavības pakāpēs. Cukuru saturs samazinās lapās, bet koncentrējas kātiņos no ražas ievākšanas līdz uzglabāšanas beigām. Slāpekļa sastāvs palielinās lapās un kātiņos uzglabāšanas beigās. Arī žāvētas selerijas tiek lietotas kā garšvielas.
Lieto zupām garšai, buljona bāzēm, konservētam tuncim, dažādu salātu izdekorēšanai un gaļas mērcēm. Ir ziņas, ka selerijām piemīt dažādas funkcionālās īpašības: pret reimatismu, pret spazmām, labs diurētiķis, pretiekaisuma līdzeklis.
Biežākais lietojums Eiropā - kā svaigi garšaugi un sēklas, kā tautas līdzeklis svara zudumam, pazemina asinsspiedienu, samazina trauksmi. Lieto arī bezmiega gadījumā un lai samazinātu cukura līmeni asinīs.
Enerģētiskā vērtība 29 kcal/100 g, olbaltumvielas 0.7 g/100 g, tauki 0.1 g/100 g, ogļhidrāti 1.2 g/100 g.
Ķiploks
Pētījumi liecina, ka lietošana var samazināt dažādus sirds un asinsvadu slimību riska faktorus. Izmanto vārīšanai, salātos un kā garšvielu gaļas, mājputnu gaļas un dārzeņu ēdieniem. Dehidrēti pulveri un aromātu ekstrakti kalpo, lai palielinātu uzturvērtību un uzlabotu garšu pārtikas produktiem.
Ķiploki palīdz saglabāt dažādas lietas līmenī: pret saaukstēšanos, vēzi, sirds slimībām, paaugstinātu asinsspiedienu, infekcijām un pat impotenci. Ķiploki satur sēra savienojumus, kas dod tam spēcīgo smaržu un dod veselībai labas lietas - darbojas kā antioksidanti ar pretiekaisuma īpašībām.
Enerģētiskā vērtība 98 kcal/100 g, olbaltumvielas 7.9 g/100 g, tauki 0.6 g/100 g, ogļh 16.3 g/100 g, šķiedrvielas 1.0 g/100 g.
Puravs
Vieglāka un maigāka garša nekā sīpoliem, tāpēc biežāk tiek lietoti svaigā veidā. Var tikt lietot vārīti kopā ar citiem dārzeņiem, arī kā aromatizētājs zupām un sautējumiem. Satur vairāk olbaltumvielu un minerālvielu kā svaigā augā, tā arī žāvētā augā.
Ir pierādīts, ka, uzņemot lielas devas, samazinās kopējais holesterīna un zema blīvuma lipoproteīna («sliktais» holesterīns) līmenis, tajā pašā laikā palielinās augsta blīvuma lipoproteīna («labais» holesterīns) līmenis.
Ir pētījumi, kuros pierāda, ka regulāra uzņemšana ir saistīta ar samazinātu prostatas un resnās zarnas vēzi - tiek aizsargātas šūnas no vēža toksīniem, apturot to augšanu un izplatīšanos.
Enerģētiskā vērtība 21 kcal/100 g, olbaltumvielas 1.2 g/100 g, tauki 1.2 g/100 g, ogļh 2.6 g/100g, šķiedrvielas 1.4 g/100 g.
Dilles
Garša ir līdzīga ķimenēm (asa, aromātiska). Svaigi sagrieztas un sasmalcinātas, dilles uzlabo garšu mērcēm, garšaugu sviestam, zupām, noder salātos un zivju ēdienos. Sēklas izmanto sālīšanai un var arī uzlabot garšu cepešiem, sautējumiem un dārzeņu ēdieniem. Samaltas sēklas var tikt lietotas kā sāls aizstājējs. Sēklas un zieda galviņas izmanto, lai aromatizētu etiķi un eļļas.
Dilles satur C un A vitamīnu, kā arī ir nelielas kalcija un dzelzs devas, zemas kalorijas un sabalansēta tauku, ogļhidrātu un olbaltumvielu attiecība.
Svaigā produktā enerģētiskā vērtība 25 kcal/100 g, olbaltumvielas 3.7 g/100 g, tauki 0.8 g/100 g, ogļhidrāti 0.9 g/100 g. Uzturvērtība palielinās žāvējot.
Sīpols
Izmanto kā vārītu dārzeni, salātos un kā garšvielu gaļas, mājputnu gaļas un dārzeņu ēdieniem. Sīpoliem piemīt teicamas apstrādes īpašības - tie var būt konservēti, marinēti, saldēti un cepti. Dehidrēti pulveri un aromātu ekstrakti kalpo, lai palielinātu uzturvērtību un uzlabotu garšu pārtikas produktiem. Sīpolu sastāvā ir lielas devas β-karotīna un C vitamīna.
Sīpoli satur arī ļoti daudz hroma, kas palīdz uzturēt pozitīvu hormonu līdzsvaru un palīdz cīnīties pret premenstruālajiem simptomiem. Sīpolu ekstrakti ir atzīti par labu līdzekli pret klepu un saaukstēšanos, astmu un bronhītu.
Enerģētiskā vērtība -36 kcal/100 g, olbaltumvielas-1.2 g/100 g, tauki 0.2 g/100 g, ogļhidrāti 7.9 g/100g, šķiedrvielas 0.52 g/100g.
