Brīdina par Baltijas jūras piesārņojumu (54)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: no personiskā arhīva

Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra šovasar iniciēja projektu «Spēks ir tīrā jūrā». Tā laikā viņš kopā ar domubiedriem stāstīja par jūras piesārņošanu un tā novēršanas veidiem. Intervijā portālam TVNET Dzintars runā par šovasar paveikto, kā arī iezīmē turpmākos plānus. Viņš aicina cilvēkus pārvarēt slinkumu un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

Kā tu vērtē kampaņas norisi? Ko izdevies sasniegt?

Kampaņu un Baltijas jūras problēmas nu sadzirdējusi liela sabiedrības daļa – gan savās ikdienas gaitās mērnieka darbā, gan kampaņas aktivitātēs no cilvēkiem dzirdu daudz labu vārdu, ka tiek aktualizēta jūras problēma. Jūras piesārņojuma jautājums ir nonācis gan sabiedrības, gan valdības dienas kārtībā – tas arī ir lielākais sasniegums.

To apliecina arī ar katru dienu augošais petīcijas «Par tīru un dzīvu Baltijas jūru» parakstītāju skaits. Patiesībā katra tikšanās un saruna par jūru ar cilvēkiem ir sasniegums. Cilvēkiem ir dažādi ikdienišķi jautājumi, uz kuriem es kopā ar Pasaules Dabas fondu sniedzu atbildes.

Piemēram, kāda skolotāja man jautāja par mazgāšanas līdzekļiem – kādus labāk izvēlēties, lai notekūdeņos nenoplūstu fosfors un slāpeklis, jo reklāmas jaucot prātu (jo stiprāks tīrīšanas līdzeklis, jo labāks cilvēkam)? Mēs to izskaidrojam, un arī tas ir ļoti vērtīgi, ka

kaut daži iedzīvotāji pamainīs savus ikdienas paradumus.

Lielas reformas sākas no mazumiņa. Uzskatu, ka ļoti vērtīgi ir tikties ar cilvēkiem klātienē un uzrunāt viņus individuāli.

Foto: no personiskā arhīva

Vai un kas ir tās lietas, kas neizdevās, kā plānots? Vai saskārāties ar kādām negaidītām grūtībām? Kādām?

Nereti nākas saskarties ar cilvēku pretjautājumu, neizpratni – kāpēc viņam jāsatraucas par jūras stāvokli? Viņš pie tās vispār neatpūšoties un neko sliktu nedarot.

Šādu vienaldzību man grūti saprast!

Pat ja cilvēks pie jūras aizbrauc tikai reizi 20 gados, tā taču ir gandrīz puse no viņa - mūsu valsts robežas!

Ko gan šie cilvēki teiks, kad jūra piesārņojuma dēļ smirdēs kilometru attālumā un viņa līdzcilvēki, kuri izmanto jūru, būs saindējušies ar toksiskajām aļģēm? Turklāt – pat ja cilvēks neuzturas tiešā jūras tuvumā un mēslus tajā nelaiž, ikviens no mums katru dienu sūta «sveicienu» jūrai ar saviem notekūdeņiem no vannas istabām un virtuvēm. Ar notekūdeņiem ik dienu mēs uz jūru aizsūtām barības vielas, no kā barojas aļģes.

Foto: no personiskā arhīva

Kāda bija cilvēku reakcija uz kampaņu? Kas bija atsaucīgākie, kas noraidošākie?

Kopumā visi cilvēki, ko kampaņas ietvaros uzrunāju, ir ļoti atsaucīgi un ieinteresēti problēmā. Protams, ir arī tādi, kuriem viss vienalga. Prieks par pašvaldībām (biju Valmierā, Liepājā, Jelgavā, Talsos, Daugavpilī), kas cenšas sakārtot notekūdeņu sistēmas.

Īpaši priecīgs esmu par skolēniem, kurus tagad septembrī apciemoju ar izglītojošu lekciju. Jaunā paaudze labi apzinās, ka šodienas jūra ir viņu nākotne. Īpašu atzinību varu izteikt Jūrmalas alternatīvās skolas audzēkņiem, kuri par jūras problēmām izrādīja padziļinātu interesi un pat piedāvāja savus risinājumus tās glābšanai.

Vai darbojoties saskāries ar kādiem mītiem? Kādi tie bija?

Lielākais mīts ir cilvēku viedoklis, ka viņi jūrai neko sliktu nedara – «es pie tās neatpūšos, ar kuģiem nebraukāju, atkritumus pludmalē nemētāju un man viss vienalga». Tā nevar! Jūras liktenis ir mūsu kopīgā atbildība. Un, kā jau minēju, bieži vien cilvēks pat neapzinās, ka

ar savām ikdienas darbībām nodara postu jūrai.
Foto: no personiskā arhīva

Dažreiz pretreakciju izsauca arī mūsu petīcija «Par tīru un dzīvu Baltijas jūru». Cilvēki pārprot un saka: ko jūs te pret lauksaimniekiem?! Viņiem jau tā grūti! Taču petīcija nebūt nav pret lauksaimniekiem. Ar petīciju mēs pieprasām, lai valdība veidotu Latvijas dabai un jūrai draudzīgu lauksaimniecības politiku.

Ir daudz dažādu metožu, kas lauksaimniecību var padarīt videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku, tās nav no jauna jāizdomā, tikai valstij, izstrādājot lauku attīstības politiku, jāstimulē to ieviešana kā lauksamniecības neatņemama sastāvdaļa, kas kalpotu visas sabiedrības interesēm.

Vēl arī dažreiz cilvēki netic, ka jūra ir piesārņota, vai arī apgalvo, ka mēs pārspīlējot. Tā nebūt nav! Par jūru ir veikti daudzi un dažādi pētījumi, ar kuriem ikviens var iepazīties.

Pētījumi

Cilvēkam ir grūti tam noticēt, jo to neredz. Mēs ejam talkās un redzam, ka zeme ir piemētāta ar atkritumiem. Mēs ticam tam, ko redzam. Taču mēs aizbraucam pie jūras un skatāmies, cik tā plaša, bezgalīga un šķietami tīra. Pat nenojaušam, ka tās dibenā

plešas tūkstošiem kvadrātkilometru lielas mirušās zonas,

kur skābekļa bada rezultātā nedzīvo pilnīgi nekas.

Foto: no personiskā arhīva

Kādi ir nākamie plāni? Vai kampaņu turpināsiet? Kādā virzienā? Kādas ir tuvākās aktivitātes?

Līdz 30.septembrim vēl aicinu ikvienu jaunieti vecumā no 14 līdz 19 gadiem piedalīties īsfilmu konkursā par Baltijas jūru un laimēt braucienu pa jūru ar buru katamarānu. Tāpat ikvienu, kam rūp mūsu jūras liktenis, joprojām aicinu parakstīt petīciju «Par tīru un dzīvu Baltijas jūru».

Vairāk par konkursu un petīciju

Oktobra sākumā plānoju valdībai iesniegt šo petīciju kopā ar visiem iedzīvotāju parakstiem, un tad arī darbs pie šīs sezonas kampaņas noslēgsies. Doma ir turpināt atkal nākamā gada pavasarī – ar jaunām tēmām un akcentiem. Bet tas pagaidām vēl tikai plānošanas procesā.

Vai esi gandarīts, ka iniciēji šo akciju?

Redzot to, ka jūras piesārņojums nesatrauc tikai mani, bet vēl daudz Latvijas cilvēku, esmu patiesi gandarīts, ka uzdrošinājos un kopā ar Pasaules dabas fondu un SEB banku šovasar sākām šādu akciju.

Par spīti tam, ka neesmu aktieris un profesionāls orators, saņēmu drosmi uzrunāt cilvēkus publiski.

Tas jau ir tas grūtākais – pārvarēt savu kūtrumu un iesaistīties problēmas risināšanā. To novēlu ikvienam, kurš dzīvo pie Baltijas jūras.

Komentāri (54)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu