Eksperti aicina novērst jaunu ĢMO ienākšanu Eiropas Savienībā (74)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Šobrīd Eiropas Komisija (EK) apsver iespēju piešķirt audzēšanas atļauju 26 līdz šim Eiropas Savienībā (ES) neatļautām ģenētiski modificētām (ĢM) lauksaimniecības kultūru šķirnēm, no kurām 19 modificētas tā, lai izturētu apsmidzināšanu ar herbicīdu glifosātu. Taču vides eksperti brīdina, ka šādam lēmumam būtu smagas un neatgriezeniskas sekas, vēsta «Guardian».

Postoša ietekme uz vidi

Kā norāda vides aizsardzības organizācija «Greenpeace», ASV un Argentīnas pieredze liecina, ka šim solim var būt postoša ietekme uz lauku vidi un pašreizējām lauksaimniecības tradīcijām Eiropā. Tā prognozē lauksaimniecības ķimikāliju lietošanas pieaugumu un lauksaimnieku atkarību no sēklu piegādātājiem.

Kā norādījis «Greenpeace» vadītājs Kumi Naidū,

Eiropas Komisijai nevajadzētu atvērt šo Pandoras lādi.

Šobrīd Eiropā ĢMO kultūras aizņem mazāk par 1% no kopējās lauksaimniecības zemju platības, taču, dodot zaļo gaismu pret herbicīdiem noturīgu ĢM kultūru (HTGE) komerciālai audzēšanai, Eiropā nostiprinātos tādas kompānijas kā

ASV biotehnoloģiju korporācija «Monsanto», kuras ražotais glifosātu saturošais nezāļu apkarošanas līdzeklis «Roundup» tīrumos pilnībā iznīcina visus dabīgos augus.

Oktobrī «Greenpeace» lūdza agroekonomistu doktoru Čārlzu Benbruku izvērtēt šādu kultūru atļaušanas iespējamās sekas.

Benbruks balstījies uz plašiem pētījumiem, kas veikti Amerikas Savienotajās Valstīs, kur HTGE kultūru komerciāla audzēšana atļauta kopš 1996.gada, un var uzskatīt, ka šajā laikā tās gandrīz pilnībā pārņēmušas tirgu.

Vērtējot kultūras, kuru atļaušana varētu būt visreālākā, - kukurūzu, cukurbietes un soju -, pētījumā prognozēts, ka glifosāta lietošana 14 gados - no 2012. līdz 2025. gadam - varētu pieaugt par vairāk nekā 800%.

Benbruks lēš - ja ES lauksaimnieki HTGE tehnoloģijas pārņems tikpat strauji kā savulaik viņu amerikāņu kolēģi, glifosāta izmantošana kukurūzas audzēšanā, kas ieņem būtisku vietu Eiropas lauksaimniecībā, līdz 2025.gadam pieaugs par vairāk nekā 1000% salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni, bet kopējais herbicīdu patēriņš divkāršosies, jo HTGE kultūras veicina pret glifosātu izturīgu nezāļu parādīšanos, un tas lauksaimniekiem liek lietot arvien lielākas ķimikāliju devas.

Glifosātu pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados tirgū ieviesa «Monsanto» ar nosaukumu «Roundup», bet šobrīd to ar dažādiem nosaukumiem tirgo daudzas kompānijas.

Divdesmit gadus pēc «Roundup» parādīšanās «Monsanto» laida klajā ģenētiski modificētas kultūras ar marku «Roundup Ready», kas izturīgas pret šo augu iznīcināšanas līdzekli, tādējādi paplašinot tā izmantošanas iespējas. Taču pārējā daba atšķirībā no šīm kultūrām pret apsmidzināšanu ar raundapu nav imūna.

Benbruks savā darbā atsaucas uz amerikāņu lauksaimnieku pieredzi, kas apkopota jaunajā «Greenpeace» dokumentālajā filmā «Growing Doubt». Šī filma vēsta par to, kā pret herbicīdiem izturīgās kultūras ietekmējušas lauku sabiedrības dzīvi, ekonomiku un vidi Amerikas Savienotajās Valstīs.

Divi šīs dokumentālās lentes galvenie varoņi šoruden

apceļoja Eiropu, cenšoties brīdināt kolēģus, lai eiropieši mācītos no amerikāņu pieredzes un neatkārtotu viņu pieļautās kļūdas.

Pretējā gadījumā Eiropas zemniekus varētu gaidīt gan augošas sēklu cenas un lielāki izdevumi par lauksaimniecības ķimikālijām, gan cīņa pret izturīgākām nezālēm, kas ar laiku nenovēršami seko HTGE tehnoloģijām. Galu galā šīs sekas jutīs ne vien laucinieki, bet arī pilsētnieki savos lielveikalu plauktos.

Sākot audzēt ĢM kultūras, zemnieki nonāk atkarībā no sēklu piegādātājiem, jo līgumi paredz, ka sēklas katru gadu jāpērk no jauna.

Amerikas Savienotajās Valstīs «Monsanto» par šo līgumu neievērošanu sūdz zemniekus tiesā.

Problēma nav tikai tā, ka audzētāji nevar paši ievākt sēklu un apsēt ar to tīrumus. Ar ĢM kultūru audzēšanu saistītās izmaksas aizvien pieaug, turklāt dažviet Amerikas Savienotajās Valstīs parastās, nemodificētās sēklas vispār vairs nav pieejamas.

Cer, ka EK aizstāvēs lauksaimniekus

Naidū pauž cerību, ka Eiropas Komisija aizstāvēs savus lauksaimniekus un gādās par vidi, nepakļaujoties industrijas lobijam.

Šobrīd Eiropas Savienībā atļauts audzēt tikai divas ģenētiski modificētas kultūras - «Monsanto» izstrādāto kukurūzas šķirni «MON810» kopš 1998.gada un rūpnieciskām vajadzībām paredzēto BASF izveidoto kartupeļu šķirni «Amflora» kopš 2010.gada.

Savukārt patēriņā ES valstīs ir atļauts izmantot piecpadsmit ģenētiski modificētas kukurūzas un četras ģenētiski modificētas sojas šķirnes, kuru audzēšanā izmanto raundapu. Šoruden starptautiski atzītā žurnālā «Food and Chemical Toxicology» tika publicēts recenzēts zinātnisks raksts par pētījumu, kas liek nopietni apšaubīt šo produktu nekaitīgumu.

Komentāri (74)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu