E-vielu un ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kontrole patlaban ir nepietiekama. Naudas trūkuma dēļ uzraugi ir spiesti koncentrēties uz svarīgākām pārbaudēm, šo veselībai bīstamo vielu pievienošanu pārtikai atstājot pašplūsmā. Tādējādi patērētāji nevar būt droši, ka uz preču iepakojumiem rakstītais ir patiesība. Cilvēki var saēsties šīs sastāvdaļas, to pat nezinot.
Runājot par pēdējā laikā aktuālo zirga gaļas skandālu, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis norādījis, ka cilvēkiem nevajadzētu satraukties par zirga gaļas klātbūtni pārtikas produktos. Sabiedrību, valsti un PVD vairāk varētu uztraukt dažādas pārtikas sastāvdaļas un blakusvielas, kas var negatīvi ietekmēt patērētāju veselību.
«Domāju, ka vairāk uzmanības būtu jāpievērš tieši mikrobioloģiskā piesārņojuma kontrolei, konservantu, aromatizatoru lietošanas kontrolei.»
Ievesto produktu risks
Jautāts par jaunākajām tendencēm - vai pārtikai pievieno vairāk konservantu un pat neatļautas vielas, PVD vadītājs intervijā Latvijas radio teica: «Ik pa brīdim tādas lietas tiek konstatētas. Pārsvarā gan
tas tiek konstatēts, veicot pārbaudes uz valsts robežas, ievestajos produktos,
piemēram, Eiropā neatļautās E-vielas.
PVD pietrūkst naudas
Bet atkal runāsim par piešķirto finansējumu. Mēs šim gadam prasījām speciālu programmu tieši konservantu un aromatizatoru kontrolei ne tikai Latvijas produktiem, bet arī ievestajiem produktiem. Pēc būtības - lai mēs nodrošinātu kaut kādu pārtikas drošuma garantiju patērētājiem, mums jāskatās produktu īpatsvars tirgū, nevis jāskatās tikai tie produkti, ko saražo Latvijā. Tam visam ir nepieciešami līdzekļi.»
Balodis norādīja, ka pirms krīzes pārtikas laboratoriskās kontroles finansējums bija aptuveni 900 tūkstoši latu. Patlaban tie ir aptuveni 200 tūkstoši latu. Šim gadam tika prasīti aptuveni 500 tūkstoši.
Vajadzīgas plašākas kontroles
Ar šo finansējumu PVD «varētu kontrolēt ne tikai zirgu gaļu, bet arī ĢMO, kur kontrole pašreiz nenotiek, palielināt dioksīna kontroles programmu, ķīmiskā piesārņojuma kontroles programmu, nemaz nerunāsim par mikrobioloģiskā piesārņojuma kontroles programmu».
PVD vēlētos tādu finansējumu, lai dienests varētu nodrošināt tam uzlikto funkciju izpildi. «Ir pietiekami daudz dažādu parametru, ko paredz Eiropas normatīvie akti, par ko garantija mums kā dienestam ir jāsniedz.»
Patlaban PVD nosedz pašu obligātāko nosacījumu izpildi.
PVD pārstāve Ilze Meistere portālam TVNET norādīja - ja PVD ir jānosaka prioritātes pārtikas aprites valsts uzraudzībā, tad piešķirtā finansējuma ietvaros tas ir pārtikas nekaitīgums.
Cik daudz naudas vajadzētu?
Lai pilnvērtīgi, analizējot riskus, izlases veidā realizētu laboratoriskās uzraudzības programmu, koncentrējoties ne tikai uz pārtikas nekaitīgumu, bet arī analizējot pārtikas produktu sastāvu, tam vajadzētu būt vismaz šiem PVD pieprasītajiem 523 tūkstošiem latu, taču, ja valsts uzraudzībā plāno papildus veikt produktu sastāvdaļu padziļinātu kontroli, tostarp nosakot zirgu DNS, nepiena taukus, krāsvielas, konservantus, tad šim finansējumam būtu jābūt vēl lielākam.
Vienlaikus viņa norāda - laboratoriskie izmeklējumi nav panaceja.
Ražotāju lielā atbildība
Tas ir viens no uzraudzības instrumentiem, kas ļautu kontroli veikt padziļināti. Tai pašā laikā
tas nebūs efektīvi, ja nemainīsies ražotāju attieksme.
Ja ražotājs strādās ar attieksmi – kā gribu, tā daru, kamēr mani nepieķer, tad pašos pamatos nekas nemainīsies. Taču, ja ražotājs būs atbildīgs, turklāt arī zinās, ka iespēja, ka viņš varētu tikt pieķerts, ir augstāka nekā tagad un sods ir adekvāts - nevis pārsimts latu, tad, iespējams, vēlme rīkoties negodīgi samazinātos.
Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē ir skaidri definēts, ka par pārtikas produktu nekaitīgumu un kvalitāti ir atbildīgs pārtikas ražotājs.
Kā patlaban kontrolē E-vielas un ĢMO?
Veicot pārbaudes pārtikas ražošanas uzņēmumos, cita starpā PVD pārbauda, vai pārtikas produktu ražošanā tiek izmantotas atļautās pārtikas piedevas un vai ražotājs ievēro receptēs paredzēto piedevu daudzumu.
Gadījumos, kad ražošanā tiek izmantotas pārtikas piedevas, kurām normatīvajos aktos ir noteikts maksimāli pieļaujamais daudzums, PVD inspektors pārliecinās, vai ražotājs šo daudzumu nepārsniedz. Ja ražošanas uzņēmumos nākas konstatēt pārkāpumus, kas saistīti ar pārtikas piedevu lietošanu, tad
visbiežāk tieši to, ka ir pārsniegts maksimāli pieļaujamais piedevu daudzums.
Gan ražošanas, gan tirdzniecības uzņēmumos PVD pārbauda arī produktu marķējumu un tā atbilstību pavaddokumentiem. Tostarp ražošanas posmā – vai marķējumā uzrādītas visas izejvielas, kas pievienotas ražošanas procesā.
Tāpat PVD pārbauda citus ar marķējumu saistītus aspektus, proti – derīguma termiņus un veselīguma norādes, ražotāja norādītos produkta uzglabāšanas nosacījumus un vai to ir ņēmis vērā tirgotājs, izvietojot produktus tirdzniecības vietā, kā arī, ja produkts satur ģenētiski modificētus organismus, vai tas ir norādīts produktu marķējumā. Un proti,
ja ĢMO pārtikas produktā pārsniedz 0,9%, par to jāinformē patērētājs,
norādot informāciju produkta marķējumā. Tirdzniecības vietās PVD inspektori pievērš uzmanību pārtikas produktu marķējumam un tam, vai produkti ir novietoti savrup.
Visbiežākie pārkāpumi
2012. gadā PVD laboratoriskai izmeklēšanai ir nosūtījis 3608 pārtikas paraugus. Atklāti dažādi pārkāpumi.
Piecos kūpinātu produktu (gaļas un zivju) paraugos pērn ticis konstatēts paaugstināts benzo(a)pirēna daudzums, divos lašu paraugos – paaugstināts dioksīna daudzums, divos dzeltenās paprikas paraugos – pesticīdi.
Vairākos izmeklētajos meža dzīvnieku iekšējo orgānu paraugos konstatēts paaugstināts kadmija un svina daudzums. 20 gaļas izstrādājumu paraugos, trijos nomazgājumu no cūku liemeņiem paraugos un vienā putnu olu paraugā konstatētas salmonellas.
Pērn pārtikas ražošanas un izplatīšanas uzņēmumos PVD veicis aptuveni 40 tūkstošus pārbaužu.
Dažādi ar marķējumu saistīti pārkāpumi pārtikas ražošanas uzņēmumos un pārtikas izplatīšanas uzņēmumos ir konstatēti apmēram 5 – 10 % no visām veiktajām pārbaudēm. Pārkāpumi, kas saistīti ar pārtikas piedevu lietošanu, konstatēti no 1 – 5 % pārbaužu.
