RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Latvietis būvē unikālu māju

Santa Kvaste/ TVNET 250
  • Raksts
  • Video
Foto: no personiskā arhīva

Patlaban Dānijā dzīvojošais Jānis Bērziņš ir viens no latviešiem, par kuru, iespējams, nākotnē dzirdēsiet arvien biežāk. Kāpēc? Viņš būvē unikālu ēku. Tā būs īpaša ne tikai Dānijas, bet arī pasaules mērogā. Tās celtniecībā izmantoti materiāli, ko lielākā daļa sabiedrības uzskata par nederīgiem un pat atkritumiem.

Ieskatam piedāvājam iepazīties ar paša Bērziņa sākotnēji rakstīto TVNET: «Rakstu jums saistībā ar projektu, kurā esmu viens no projekta vadītājiem. Esmu Dānijā jau četrus gadus, tur šā gada sākumā ieguvu bakalauru inženierzinātnēs (Civil Engineering, Energy specialization). Pēdējos divus studiju gadus paralēli studijām veltīju, lai kopā ar domubiedriem darbotos bezpeļņas organizācijā «Building Tomorrow», kas pašlaik realizē unikālu projektu mūsu universitātes teritorijā.

Mēs esam starptautiska studentu grupa, kas šovasar sāka jaunas izpētes ēkas būvdarbus. Tā būs neatkarīga no elektrības tīkla, ūdensvadiem, apkures un dzesēšanas sistēmām.

Principā ēka spēj saražot visu cilvēkam nepieciešamo pati,

izmantojot jaunākās tehnoloģijas un specifisku ēkas konstrukciju. Šī izpētes ēka tiek celta kā pirmais prototips no pārstrādātiem un pārsvarā dabīgiem materiāliem (mašīnu riepas, bundžas, zeme/māls).

Ēka tiek būvēta zem zemes, ar logiem dienvidu fasādē. Lietus ūdens tiks kolekcionēts un filtrēts, un vēlāk tiks veikta izpēte, lai pierādītu, ka ar mūsdienu tehnoloģijām varam lietot lietus ūdeni mūsu vajadzībām, arī kā dzeramo ūdeni.

Ēkas dizaina darbi tika sākti pirms 18 mēnešiem un būvdarbi - 11.jūnijā. Tas notiek universitātes VIA University College teritorijā. Mēs darbojamies kā bezpeļņas organizācija, sadarbojoties ar universitāti un dažādām starptautiskām kompānijām.»

FOTO: no personiskā arhīva

Kā radās ideja?

Bērziņš stāstīja arī par idejas tapšanu: «Ideja par to, ka varētu mēģināt būvēt šeit, Dānijā, ar studentu un universitātes palīdzību, radās vienam no mūsu bezpeļņas organizācijas biedriem, mārketinga studentam Dariusam no Slovākijas.

Viņš pēc dokumentālās filmas noskatīšanās par līdzīga tipa ēkām (kur tiek izmantoti pārstrādāti materiāli/atkritumi, piemēram, autoriepas, bundžas, dažādi kokmateriāli un metāli) pieaicināja mani un manu studiju biedru kā inženierus šim projektam.

Sākotnēji izveidojām deviņu cilvēku komandu, pa diviem no dažādām studiju programmām: Civil Engineering (2), Mechanical Engineering (2), Constructing Architecture (2), Marketing & Sales (2), Global Business Engineering (1). Bez manis komandā joprojām ir arī latviete Karīna, kura pašlaik studē pēdējā kursā Global Business Engineering, un projektā viņas pienākumi ir komunicēt ar mūsu brīvprātīgajiem, kuri nāk dienu no dienas mums palīdzēt ēkas būvniecībā.»

FOTO: no personiskā arhīva

Universitāte atbalsta

Vispirms ideju un tās iespējamo realizāciju komanda prezentēja universitātei.

«Tā, protams, saskatīja potenciālu, un mēs vienojāmies par zemes platību universitātes teritorijā, kur arī pašlaik notiek būvniecība.

Mūsu projekts būs daļa no jaunā «energy park» šajā teritorijā,

kur tiek testētas dažādas enerģijas ražošanas un uzglabāšanas tehnoloģijas (ģeotermālā enerģija, saules kolektori, saules baterijas, siltumenerģijas uzglabāšanas sistēmas).

Mēs piedāvājam papildus jau esošajām iekārtām eksperimentēt arī ar energoefektīvu ēku, kas aprīkota ar ģeotermālo enerģiju ventilācijas sistēmu, izmantojot zemes siltumu, lai balansētu ienākošā gaisa temperatūru (ziemā – uzsildītu un vasarā atdzesētu).

FOTO: no personiskā arhīva

Mūsu ēkai tiks integrēta zaļā jumta sistēma, kas spēs uzkrāt, kā arī novadīt lietus ūdeni uz ūdens tvertni, kur tas tiks filtrēts. Ar šo sistēmu mūsu mērķis ir parādīt, ka ar pareizajām sistēmām

ir iespējams attīrīt lietus ūdeni un lietot to ikdienas vajadzībām,

arī kā dzeramo ūdeni. Šī ir eksperimentāla ēka, un tādēļ paralēli visam minētajam mēs aprīkosim ēku ar temperatūras, mitruma, saules radiācijas un gaisa plūsmas sensoriem, kas mums dos detalizētu informāciju, lai turpinātu analizēt ēkas efektivitāti.

Daļa no šiem sensoriem arī kontrolēs ēkas apsildes un ventilācijas sistēmas, darbojoties reizē ar jumta logiem. Piemēram, kad temperatūra vai mitruma līmenis pārsniedz noteiktu līmeni telpā, automātiski tiks kontrolēti jumta logi, kas darbosies kopā ar dabīgo gaisa plūsmu, izmantojot zemes siltumu. Pēc līdzīga principa darbosies arī apsildes sistēma – siltās sienas. Ūdens (26-32 grādi) tiks cirkulēts caur sienu, kur tas uzsildīs riepās esošo mālu, kas spēj uzglabāt pietiekami daudz siltumenerģijas, lai balansētu temperatūru iekštelpās.»

Stāstot par projekta finansējumu, Bērziņš atklāja, ka daļēji to finansē universitāte (pašlaik ar 60 000 DKK un teritoriju), bet pārējais nāk no dažādiem fondiem, kuriem viņi pieteicās.

«Pašlaik mūsu kopējie brīvie līdzekļi ir 350 000 DKK. Ar šo mums pietiek, lai uzbūvētu pašu ēku, bet, lai turpinātu izpēti, ir nepieciešams papildu finansējums, pie kā pašlaik arī tiek strādāts. Mēs sadarbojamies arī ar dažādām būvkompānijām, piemēram, Velux, NCC, Byggros, Scandia-Windows u.c., kas mūs daļēji sponsorē ar būvmateriāliem.

Protams, bez šiem sponsoriem ēkas kopējās izmaksas būtu nedaudz augstākas. Galvenokārt fasādes (Scandia-Windows) un jumta logu (Velux) konstrukcijas, kas kopā veidotu vismaz papildu 100 000 DKK.»

FOTO: no personiskā arhīva

Ne visi iztur

Patlaban projekta komandā ir pieci cilvēki. «Dažādu iemeslu dēļ pārējie ir visu pametuši. Ēkas dizains varbūt nav 100% pabeigts un varētu būt krietni uzlabots, ja vien mums būtu laiks un enerģija tam.

Minēju, ka projekta sākumā mūsu komandā bija arī divi Constructing Architects, dāņu puisis Jonas ar spāņu draudzeni, kuri strādāja pie ēkas dizaina. Diemžēl gada sākumā viņam jau piekto reizi tika konstatēts vēzis un mums nācās no viņa šķirties.

Tas bija diezgan liels trieciens, bet nolēmām, ka varam turpināt

un ar būvdarbiem tiksim galā trijatā (es un divi citi inženieri). Tagad veidojam šo projektu daļēji kā piemiņas vietu Jonasam.»

Kāpēc tieši riepas?

Bērziņš arī pastāstīja, kāpēc būvniecībā izmanto tieši vecās riepas.

«Māja ir paredzēta kā uzskates līdzeklis un kā izpētes centrs. Cik man zināms, esam pirmie, kas veic pilnībā visus būvdarbus saviem spēkiem (studenti un bijušie studenti) un bez jebkādu profesionāļu palīdzības ēkai, kas tiek būvēta daļēji zem zemes un tiks izmantota kā izpētes centrs studentiem. Riepu izmantošana ārsienu konstrukcijā nav nekas jauns, koncepts ir radies Ņūmeksikā ap 1970. – 1980. gadu. Minēšu dažus argumentus, kāpēc sākām izmantot lietotas riepas:

- Vēl joprojām ļoti daudzās pasaules valstīs lietotas riepas ir ļoti būtiska atkritumu apsaimniekošanas problēma un tās tiek izmestas, kur pagadās, tādēļ ir viegli pieejamas. Šis gan nav Dānijas variants, jo šeit riepu savākšana tiek ļoti veiksmīgi kontrolēta un vecās riepas tiek veiksmīgi izmantotas, piemēram, jaunā asfaltā.

- Kad riepa tiek sakompresēta ar zemi, tā sver 100-120 kg, tādēļ var tikt veiksmīgi izmantota kā ēkas nesošā siena.

- Pats svarīgākais, kad riepa piepildīta ar apmēram 100 kg zemes, tā spēj uzkrāt lielu daudzumu siltumenerģijas, vairākas reizes pārsniedzot šos pašus parametrus, salīdzinot ar, teiksim, 30 cm betona konstrukciju.

Šī konstrukcija mums ļauj veiksmīgi izmantot termālo masu, šī siena absorbē siltumu, uzglabā to un, kad temperatūra telpā kļūst zemāka par temperatūru sienā, siltumenerģija tiek «atdota» atpakaļ telpai. Tādējādi mēs spējam būvēt energoefektīvu konstrukciju ar daudz zemāku enerģijas patēriņu apsildei ziemā un dzesēšanai vasarā.»

FOTO: no personiskā arhīva

Viņš piebilda: «Mēs izmantojām riepas, lai realizētu šo konceptu pirmoreiz Dānijā. Ēkas no riepām ir celtas daudzās, dažādās pasaules valstīs. Kā jau teicu – koncepts radies Amerikā, realizēts Nīderlandē, Spānijā, Skotijā, Lielbritānijā, Austrālijā, Āfrikā un citur.

Dānijā šī būs pirmā tāda veida ēka. Kopumā tā būs pirmā šāda veida ēka pasaulē,

kas tiek aprīkota ar tik daudzām enerģijas tehnoloģijām (hibrīdie saules kolektori, ģeotermālā enerģija zemes siltumsūkņa un ventilācijas sistēmai, siltumenerģijas uzkrāšanas tvertnes zemē un zaļais jumts lietus uzkrāšanai. Laika gaitā mēs vēlamies šo visu automatizēt, lai viss darbotos caur inteliģentu ēkas kontroles IT sistēmu.)

Es personīgi ieteiktu ļoti izpētīt iespējas iegūt riepas un vai nav nepieciešamas speciālas atļaujas, jo mums, piemēram, bija nepieciešams iegūt licenci no Environmental agency, kas mums ļautu savākt un izmantot vecās riepas. Nākamajos projektos noteikti lūkošos citās alternatīvās metodēs, piemēram aizstājot riepas ar smilšu maisiem, kas darbojas pēc līdzīga principa, jo uztur lielu daudzumu termālo masu.

Ir simtiem dažādu aizmirstu veidu, kā būvēt, izmantojot zemi un apkārt esošos materiālus. Tas daļēji ir būvindustrijas dēļ, un cilvēki arī aizmirst, nezina vai negrib lūkoties pēc alternatīvām, kā celt ar lētiem un viegli pieejamiem materiāliem.

FOTO: no personiskā arhīva

Šāda tipa ēkā ir arī iespējams dzīvot.

Tāds ir arī idejas galvenais mērķis. Ēkas būvniecība tiks pabeigta tuvāko nedēļu laikā, pirms ziemas. Visticamāk, visas tehnoloģijas tiks pabeigtas pavasarī vai arī nākamvasar kā daļa no studentu vasaras skolas.

Latvietis atklāja, ka pagājušajā vasarā viņi bijuši Nīderlandē, kur tiek būvēt ciemats ar 21 ēku pēc šāda principa.

«Bijām apmaiņas braucienā un palīdzējām viņiem celtniecībā, kur arī ieguvām nepieciešamās zināšanas, lai paši celtu ar riepām. Nīderlandes projekta fotogrāfijās redzams, ka šāda tipa ēkas var arī pilnīgi elementāri realizēt, lai tās izskatītos kā tradicionālas celtnes.

Viņu realizētais projekts ir arī viens no maniem mērķiem -

izveidot energoefektīvu, neatkarīgu ciematu kā kopienu ar līdzīgi domājošiem.

Es uzskatu, ka mēs jau sen esam sasnieguši noteiktu attīstības punktu, kad spējam izstrādāt un attīstīt ēkas, kas darbotos cilvēkam, nevis pretēji viņam. Māja un tās apkārtne automātiski strādātu cilvēkam – tā ražotu visu cilvēkam nepieciešamo.

Pašlaik notiek pretēji – vairums no mums strādā pilnu darba nedēļu, lai uzturētu savu dzīvesvietu un apmaksātu rēķinus. Šī ir lieta, ko vēlos mainīt.»

Inženieris skaidroja, ka ēka tiek būvēta daļēji zem zemes, jo tas ir veids, kā būvēt saskaņā ar apkārt esošo teritoriju, izmantot to efektīvi. Tā ir ilgtspējīga, droša un energoefektīva būvniecība. Tiek izmanto saules enerģija, bet netiešā veidā. Saule uzsilda zemes virsējos slāņus. 2 metrus zem zemes temperatūra būs gandrīz vienmērīga visu gadu un tuvu vidējai gaisa temperatūrai.

Protams, to ietekmē daudz dažādi faktori, bet šis pieņēmums ir samērā precīzs vairumā situāciju. Piemēram, ziemā, kad āra temperatūra nokritīsies līdz mīnus 10, sienai, kas ir kontaktā ar zemi, tā joprojām paliks virs nulles. Rezultātā tiek ievērojami mazināti siltuma zudumi.

Cilvēki alās un pazemes konstrukcijās mēdza dzīvot gadu tūkstošiem, un ne jau tāpat vien bez iemesla. Tas ir drošs un energoefektīvs dizains. Pie noteikta dzīvesveida

šāda tipa ēkas spēj ļoti atvieglot dzīvi un likvidēt daudz ikdienas raižu.

«Ja tu spēj saražot un uzkrāt sev elektrību, siltumenerģiju, dzeramūdeni, pārtiku (vismaz daļēji), tu kļūsti neatkarīgs no ikmēneša komunālajiem maksājumiem.

Principā «off-grid building» un «off-grid living» sevī ietver ideju, ka tu vari dzīvot jebkur un saražot visu sev, neesot saslēgtam ar ūdens, kanalizācijas vai elektrotīkliem. Daudzās valstīs noteikti likumi diemžēl to neļauj darīt, kas, manuprāt, ir absurds.

Interesanti būtu uzzināt, kā ir Latvijā. Vai pēc likuma ir noteikts, ka tev jābūt savienotam ar elektrības, ūdens, kanalizācijas mezgliem? Latvijas klimatiskie apstākļi nav nemaz tik ļoti atšķirīgi no Dānijas, un apakšzemes vai daļēji zemē ietvertu ēku konstrukcija ir pilnīgi iespējama arī Latvijā. Tā ir ekonomiski izdevīga.

Neatļaušos minēt, kādas būtu galējās izmaksas, jo tas ir ļoti atkarīgs no ēkas izmēra, ievietotajām tehnoloģijām. Precīzāk būtu skatīties uz «payback period» vai «rate of return», lai salīdzinātu kopējās izmaksas ar ietaupījumiem. Kā jau minēju, ir daudz dažādu variantu, kā celt ar salīdzinoši ļoti zemām izmaksām, izmantojot materiālus, kas citam šķistu absurds.»

Kas ir pats inženieris?

Bērziņš piekrita arī nedaudz pastāstīt par sevi.

«Dānijā esmu jau pēdējos četrus gadus. Man ir sarežģīti minēt, kur es redzu savu nākotni - šeit, Latvijā vai citur. Man ir tikai 23 gadi, tāpēc uz šādu jautājumu ir mazliet grūti atbildēt.

Es vēlos turpināt savu izglītību Dānijā vai Austrālijā. Pašlaik vēl neesmu izlēmis, jo gaidu stipendijas rezultātus Austrālijai. Latvijā man patīk būt, jo tur ir draugi, mamma un vecmamma, bet tas arī pašlaik viss. Manuprāt, vairāk iespēju darboties ar interesantiem projektiem vai realizēt savas idejas ir ārpus mūsu valsts.

Stipri šaubos, vai kas šāds mums būtu iespējams Latvijā.

Es neesmu arī patriotisku jūtu vadīts un neuzskatu, ka mans pienākums būtu palikt noteiktā valstī un tikai tāpēc, ka es vai mani vecāki tur dzimuši vai auguši.

Pasaulē ir tik daudz vietu, ko redzēt, un lietu, ko izbaudīt; paliekot tikai Latvijā, justos daudz ierobežotāks, arī finansiāli, protams. Ja man radīsies izdevība darboties kādos sev interesantos projektos Latvijā, protams, es piekritīšu.»

250 Komentāri