Uz vienu graudaugu sējuma hektāru Latvijā 1,04 kg pesticīdu (40)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/LETA

Pagājušajā gadā graudaugu sējumos izmantotas 598 tonnas pesticīdu jeb 1,04 kilograms vidēji vienam sējumu hektāram. Savukārt rapša platībām izmantotas 181,3 tonnas pesticīdu jeb vidēji 1,54 kilogrami vienam sējumu hektāram.

Apsekojuma rezultāti parāda, ka visintensīvāk augu aizsardzības līdzekļus graudaugiem lietoja ziemas kviešu audzēšanai - 1,51 kilograms pesticīdu vienam sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati..

Ziemas miežu sējumos izmantots 1,41 kilograms, vasaras kviešu laukos - 0,89 kilogrami pesticīdu vienam sējumu hektāram. Ziemas un vasaras rapša sējumos šis rādītājs sasniedzis 1,75 kilogramus un 1,29 kilogramus vienam hektāram.

Saimniecībās ar lielāku graudaugu kultūru un rapša sējumu platību vidēji vienam hektāram izmantoja vairāk pesticīdu, īpaši ziemas un vasaras kviešu un ziemas rapša sējumos.

Graudaugu un rapša sējumos visvairāk ir lietoti herbicīdi - attiecīgi 41,8% graudaugu sējumos no graudaugiem izlietotajiem pesticīdiem, bet rapša sējumos - 77,4%. Lietoto insekticīdu īpatsvars kopējā pesticīdu daudzumā graudaugu sējumos veidoja 4,1% un rapša platībās - 3,7%.

34,6% no graudaugu sējumos izmantotajiem pesticīdiem bija augu augšanas regulatori, kas vienam sējumu hektāram visvairāk tika izmantoti ziemas kviešu un rudzu sējumu platībās.

Pesticīdu tirgū arvien jaunas vielas

Graudaugu un rapša sējumos 2012.gadā lietotas 99 nosaukumu darbīgās vielas, bet tikai septiņas no tām veidoja 70% no izlietoto darbīgo vielu kopējā svara.

Pesticīdu tirgū ienākot arvien jaunām vielām ar mazāku svaru un mazu lietošanas devu vienam hektāram, bet iespējamību radīt ievērojamu apdraudējumu videi, nepieciešama un apkopota statistika par katru izmantoto darbīgo vielu, norāda CSP.

Statistika par pesticīdu izmantošanu lauksaimniecības kultūrām tiek nodrošināta, lai novērtētu Eiropas Savienības politiku pesticīdu ilgtspējīgas attīstības jomā un aprēķinātu indikatorus, kas raksturo pesticīdu radīto iespējamo risku videi un veselībai saskaņā ar attiecīgas Eiropas Savienības regulas prasībām.

Netiek ievērotas dažādas direktīvas

Eiropas Komisija (EK) pret Latviju ierosinājusi pārkāpuma procedūru par to, ka zemnieki uz laukiem kaisa pārāk daudz minerālmēslu, ilgi glabā kūtsmēslus uz lauka un izbūvējuši pārāk maz mēslu krātuvju, septembrī vēstīja laikraksts «Latvijas Avīze». Tās rīcībā nonākušajā EK ziņojumā visvairāk runāts par pārāk lielu slāpekļa daudzuma iestrādi augsnē un par mēslu krātuvēm.

Ziņojumā pārmests, ka maksimāli pieļaujamās iestrādes normas (170 kg/ha) attiecas tikai uz minerālmēsliem, aizmirstot kūtsmēslus. Tāpat EK atzīmē, ka pieļaujamās iestrādes normas ir pārāk augstas vidējai ražībai Latvijā. EK arī neapmierina Latvijā dotā atļauja kūtsmēslus glabāt atklātā laukā līdz 10 mēnešiem (EK prasa sešu mēnešu periodu) un nepietiekamais mēslu krātuvju skaits, kā dēļ apkārtējo vidi var piesārņot pārāk liels kūtsmēslu daudzums, informē laikraksts.

Zemkopības ministrijā (ZM) laikrakstam atzīts, ka Nitrātu direktīvas prasību neievērošana var radīt lielus zaudējumus lauksaimniekiem un tātad arī valstij.

Ierobežojumus mēslošanai nosaka Eiropas Savienības (ES) Nitrātu direktīva, kas gādā, lai pārāk liels slāpekļa daudzums, ko augs nespēj uzņemt, neaizplūstu ūdenstilpēs, gruntsūdeņos un neietekmētu Baltijas jūras tīrību un cilvēka veselību. Arī pret septiņām citām ES valstīm jau ir sākta pārkāpumu procedūra par Nitrātu direktīvas prasību neievērošanu.

Komentāri (40)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu