Visām jūrā saimniekojošajām nozarēm ir jādarbojas savstarpēji saskaņoti. Par to pārliecināts Baltijas jūras glābšanas kampaņas ierosinātājs Dzintars Jūra. Liepājnieks intervijā portālam TVNET pastāstīja gan par iepriekš paveikto, gan turpmāk plānoto, lai arī mūsu bērni nākotnē varētu dzīvot pie tīras jūras.
Pagājušajā gadā iesaistījies Baltijas jūras glābšanas kampaņā «Spēks ir tīrā jūrā». Kāpēc? Kāpēc Baltijas jūra ir jāglābj?
Viss sākās, ikdienišķi staigājot gar savu mīļo jūru Liepājas pludmalē – nereti pamanīju izskalotus atkritumus, siltā laikā neciešamu smaku un aļģu čupas, kas jāpārvar, lai tiktu ūdenī.
Sapratu, ka ar jūru kaut kas nav lāgā.
Tāpēc vērsos pie saviem veciem draugiem Pasaules Dabas fondā (PDF) un SEB bankā. Viņi man pastāstīja, ka jūras ekoloģiskais stāvoklis nav iepriecinošs – daudzviet ūdenī trūkst skābekļa un tāpēc iet bojā jūras dzīvība. Man kā liepājniekam un jūras patriotam bija skaidrs, ka ir jārīkojas.
Cilvēkiem, kuri uz jūru aizbrauc pāris reizes gadā, varētu šķist, ka ar mūsu jūru viss ir kārtībā. Vai šāds priekšstats ir nepareizs? Kāpēc? Kas liecina par piesārņojumu?
Nevar vainot cilvēkus, kuri pie jūras aizbrauc tikai vēsajos gadalaikos un neredz aļģes un nejūt smaku. Tad droši vien arī man šķistu, ka ar jūru viss ir labi. Taču, kad gar jūru dzīvojas ļoti bieži un īpaši vasarā, tad tīri fiziski var redzēt un saost piesārņojumu.
Taču, kā paskaidroja mani kolēģi PDF, ūdens piesārņojumu, ko nosaka īpašās analīzēs, cilvēks ar aci bieži nemaz nevar redzēt.
Kā tu vērtē - vai kampaņas organizatoriem izdevās kaut ko būtisku pagājušajā gadā panākt? Ko tieši?
Gan iedzīvotāji, gan politiķi viennozīmīgi pamanīja kampaņu un dzirdēja par Baltijas jūras problēmām. Īpaši asi reaģēja lauksaimnieki, kad sākām runāt par jūras piesārņojumu no lauksaimniecības. Tas jau ir solis nr. 1 – sākt par to runāt un pacelt šo jautājumu sabiedrības un politikas dienas kārtībā.
Petīcijai par tīru un dzīvu Baltijas jūru savācām daudzus tūkstošus parakstu. Tāpat pagājušajā gadā daudz skaidrojām publiskos pasākumos un arī skolās, ko ikviens cilvēks var darīt jūras labā. Tagad satiekot savus draugus un paziņas, dzirdu atsauksmes, ka
draugi un paziņas maina savus ikdienas paradumus.
Cits jautājums ir par politiku un likumdošanu – tur viss diemžēl notiek lēnāk.
Lai risinātu Baltijas jūras samilzušās problēmas, šogad kampaņas ietvaros sākta īpaša Baltijas jūras izglītības programma. Ko tā paredz?
Izglītības programmas ietvaros par jūras stāvokli un problēmām tiks izglītoti vidusskolēni – būs lekcija, īpaša spēle «Jūras saimnieku parlaments», kā arī paralēli līdz 1. februārim ikviens 11. klases skolēns tiek aicināts man iesniegt savu zinātniski pētniecisko darbu «Cik eiro maksā Baltijas jūra?». Sīkāk par konkursu var lasīt manā lapā.
Šā gada kampaņas galvenais fokuss ir integrēta jūras pārvaldība – skaidrot gan jaunajai paaudzei, gan arī jūrā saimniekojošo nozaru pārstāvjiem, ka katrs nevar domāt tikai par savu labumu. Citādi mēs to jūru postām. Jāliek ir galvas kopā un jādomā, kā gūt ekonomisku labumu sev, bet vienlaicīgi saaudzēt jūru.
Saprotu, ka lielākie Baltijas jūras piesārņotāji ir nevis atsevišķi cilvēki, bet gan dabai nedraudzīga saimniekošana un ražošana. Vai pret to vispār var cīnīties? Eksperti norāda, ka liela daļa jūras ekoloģisko problēmu rodas tieši brīžos, kad katra nozare domā tikai par sava ekonomiskā labuma gūšanu. Vai mūsdienu racionālajā pasaulē no tā vispār var izbēgt?
Cīnīties nav pareizais vārds. Nav jācīnās, bet
visām jūrā saimniekojošajām nozarēm ir jāliek galvas kopā
un jāsaimnieko savstarpēji saskaņoti. Par to arī šogad kampaņā runāsim, un šāda integrēta pārvaldība ir iespējama. Protams, tikai tad, ja cilvēkam ir patiesa vēlme rūpēties ne tikai par savu naudas maku, bet arī mūsu kopīgajām mājām – planētu Zemi.
Kādas ir tavas prognozes - vai arī mūsu bērni un mazbērni varēs dzīvot pie tīras jūras?
Protams, varēs!
Pretējā gadījumā es nodarbotos tikai ar savām personīgajām ikdienas lietām un šādu kampaņu nerīkotu.
Noslēgumā, lūdzu, sniedz trīs ieteikumus, kā mēs katrs kā vienkāršs cilvēks varam uzlabot vai vismaz nepasliktināt Baltijas jūras stāvokli? Ko mēs katrs ikdienā varam darīt?
1. Sadzīvē lietot tādus mazgāšanas (trauku, veļas) līdzekļus, kas nesatur fosfātus.
2. Parūpēties, lai privātmāju un vasarnīcu notekūdeņi tiek attīrīti pirms to nonākšanas augsnē vai ūdenskrātuvēs.
3. Maksimāli daudz izvēlēties nemotorizētus pārvietošanās līdzekļus (velosipēdu, airu, buru laivas u.c.). Labāk vilcienu un autobusu, nekā automašīnu, kuģi vai lidmašīnu.
Ir jāciena vārīgā jūras un piekrastes daba.
