Te varēja izskatīties vēl briesmīgāk (165)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TVNET lasītājs/Google earth

Pirms nedēļas portāla TVNET komanda viesojās Baldonē, kur ar vietējā iedzīvotāja starpniecību iepazināmies ar intensīvo mežu izciršanu un kailciršu izplatību. Pašvaldības vadītāja atklāja, ka sākotnēji «Latvijas Valsts meži» (LVM) novadā bija plānojuši vēl apjomīgāku mežu izciršanu. Savukārt LVM pārstāvis skaidroja, ka priežu mežus nav iespējams atjaunot, neizmantojot kailcirtes.

Šeit varat izlasīt Baldones apkārtnes iedzīvotāju satraukumu un iebildumus par pārāk intensīvu mežu izciršanu:

Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa portālam TVNET skaidroja, ka Baldones novada dome 2012. gadā saņēma no LVM mežu apsaimniekošanas (izciršanas) plānu turpmākajiem gadiem, kas izraisīja lielus pašvaldības iebildumus, jo

lielās platībās tika plānotas kailcirtes.

Pašvaldība vērsās Zemkopības ministrijā un Ministru kabinetā ar protesta vēstuli, kā rezultātā notika vairākas sanāksmes ar LVM vadošo speciālistu un valdes locekļa Edvīna Zakovica piedalīšanos. Pašvaldībai šīs sadarbības rezultātā izdevās panākt būtisku cirsmu apjomu samazinājumu, kā arī vienlaidu kailciršu platību samazinājumu, kā arī daļu kailciršu aizstāšanu ar izlases cirsmām.

Pašvaldības vides komisija kopā ar LVM speciālistiem veica lielu darbu, lai apzinātu vērtīgākās audzes, biotopus un ainavisko cirsmu vietas. Vienojāmies par Baldones sabiedrībai nozīmīgo eko mežu izveidi un to apsaimniekošanu. Eko mežu teritorijas ir iekļautas pašvaldības teritorijas plānojumā.

Līdz ar to, kopīgi strādājot,

izdevies būtiski samazināt izcērtamo mežu procentuālo attiecību pret kopējo mežu platību.

Jāsaka, ka tas nebija vienas dienas darbs vai vienas sanāksmes rezultāts, bet gan ļoti pamatīga situācijas analīze faktiski gada garumā, kur abas puses izrādīja izpratni un gatavību panākt kompromisu.

Putniņa atgādināja, ka Baldones meži savulaik atradās Rīgas zaļajā zonā, kas bija noteikta 50 km rādiusā ap pilsētu un kur intensīva koku ciršana nenotika. Esam slaveni ar izcilām masta priedēm. Taču jāsaprot arī meža apsaimniekotāji, kuri uzskata, ka mežs ir jāatjauno, lai arī mūsu mazbērni un mazmazbērni varētu priecāties par to. LVM savus izcirtumus atjauno.

Taču tur, kur veiktas izlases cirsmas saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīviem, priedes neatjaunojas, bet mežs aizaug ar krūmiem un avenājiem.

Problēmas ar privāto mežu īpašniekiem

Domes vadītāja norādīja, ka daudz lielākas problēmas ir ar privāto mežu īpašniekiem, kuri mežu nocērt lielās platībās, naudu saņem, bet mežu neatjauno un piespiest viņus to darīt nevar.

LVM pašvaldības ceļus saved kārtībā, taču no privāto mežu īpašniekiem to prasīt ir neiespējami, jo neviens likums viņu atbildību par infrastruktūras saglabāšanu nenosaka. Pašvaldība rūpīgi seko, lai LVM cirsmas būtu saskaņā ar panākto vienošanos, bet ceļu būvniecība notiek LVM īpašumos un par to atbildīga ir šī VAS. Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu

pašvaldība nav tiesīga iejaukties privāto vai valsts īpašumu apsaimniekošanā.

LVM varēja arī nekādās sarunās un kompromisos ar pašvaldību neielaisties, bet cirst saskaņā ar iepriekš apstiprināto plānu.

«Baldones novada dome un tās izveidotā vides komisija ir gandarīta, ka praktiski vienīgajai valstī ir izdevies ietekmēt LVM darbību savā teritorijā. Citu pašvaldību vadītāji mums jautāja, kā mēs to panācām. Varu tikai vēlreiz uzsvērt, ka tas ir ilgu un ļoti sarežģītu sarunu kompromisa rezultāts, Putniņa rezumēja.

Mežus nevarot atjaunot bez kailcirtēm

TVNET lūdza arī LVM komentāru par situāciju Baldones puses mežos. LVM pārstāvis Tomass Kotovičs skaidroja, ka veidu, kā LVM apsaimnieko Baldones mežus, nosaka liels priežu mežu īpatsvars (73%), kur gandrīz puse mežaudžu ir sasniegušas galvenās cirtes vecumu.

«Kailcirtes priežu mežos nav iegriba. Priežu mežus nav iespējams atjaunot, neizmantojot šo senču pārbaudīto metodi, kas maksimāli tuvu atkārto veidu, kā priežu audzes atjaunojas dabā. Priedes ir saulmīļi, un, lai atjaunotu priežu mežu, jaunajiem kokiem ir nepieciešams daudz gaismas.

Tāpēc jāizveido pietiekami liela, no vecajiem kokiem atbrīvota platība.

Pretējā gadījumā jaunajām priedītēm gaismas nepietiek, taču sazeļ krūmi un zāle, sabojājot gan meža kvalitāti, gan ainavu, gan ierastās sēņu un atpūtas vietas. Prasmīgi veidota neregulāras formas kailcirte, kurā saglabātas koku grupas, dod daudz labāku rezultātu, Kotovičs pamatoja kailciršu izmantošanu.

Vienlaikus viņš norādīja, ka LVM daudzviet veic arī izlases cirtes.

«Piemēram, jauktu koku mežos šādi pakāpeniski mainām izaugušos kokus ar jauniem, dabai un cilvēkam vērtīgu sugu kokiem.

Ar izlases cirti pakāpeniski atjaunojam egļu mežus tur, kur augsnes noturība atļauj šo metodi, pārvēršot ar alkšņiem aizaugušas platības egļu mežā.

Veicot zinātnisku izpēti izlases ciršu praksei iepriekšējos gados, konstatēja, ka daudzviet šādi netiek nodrošināta pienācīga jaunā meža atjaunošana un paliekošo koku noturība pret vēja, sniega un citiem bojājumiem. Izpētes rezultāti norāda, ka izlases cirte ir atbilstoša, strādājot egļu mežos ar augstu vēja noturību, taču priežu vai bērzu mežos tā tomēr neder.

Būtībā šo pašu iemeslu dēļ kailcirtes metodi izmanto visās mums tuvumā esošajās mežsaimnieciskajās valstīs – Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Polijā un citur. Te gan jāpiebilst, ka Latvijas kailciršu teritorijas, kur darbi tiek veikti vidēji mazāk nekā 2 hektāru platībā, ir tik mazas, ka Vācijā tās vispār pat neuzskata par kailcirti.»

Baldone – ekomežu novads dabai un cilvēku atpūtai

LVM pārstāvis arī akcentēja, ka Baldones novadā ir lielas ekomežu platības. Riekstukalna ekomežs uz ziemeļiem no Baldones (854 ha) ir iecienīta atpūtas vieta, bet Kausu ezers uz austrumiem no Baldones (648 ha) kalpo dabas vērtību saglabāšanai.

Arī šeit notiek cirtes, bet ierobežotā apjomā, ne vairāk kā 5% 5 gados. Tās tiek plānotas tā, lai nodrošinātu jauna meža izveidošanos, saglabājot rekreācijas vērtību, piemēram, pastaigu takas un ainavas.

Kāpēc mežā būvē lielus, bet iedzīvotājiem nesaprotamus neceļus?

Komentējot Baldones iedzīvotāju neizpratni par vērienīgo meža ceļu infrastruktūru, Kotovičs norādīja, ka LVM darba vajadzībām būvētie ceļi saudzē dabu un ir pieejami ikvienam.

Meža ceļi ir mežu apsaimniekošanas un drošības pamats. Ceļu tīkla attīstība samazina augsnes bojājumus mežizstrādes laikā. Labi, nostiprināti ceļi nodrošina gan meža darbu veikšanu, tai skaitā regulāru kopšanu un pieskatīšanu, gan operatīvas reaģēšanas iespēju ugunsgrēku un citu dabas stihiju gadījumā. Meža ceļi atvieglo arī sēņotāju, ogotāju, mednieku un vietējo iedzīvotāju pārvietošanos. Pirms ceļa būves tiek rūpīgi izvēlēta ceļa vieta, veikts novērtējums, lai izvairītos no sugām nozīmīgu vietu traucēšanas, kā arī novērstu nepamatotas būvniecības izmaksas.»

Atbildes noslēgumā LVM pārstāvis pauda viedokli, ka LVM, profesionāli apsaimniekojot valsts mežus, saglabā un palielina to vērtības - mežsaimniecisko (koksnes daudzuma), dabas, rekreācijas, vidi sargājošo u.c.

Katrs piektais platības hektārs jeb vairāk nekā 20% no kopējā apjoma tiekot apsaimniekoti ar mērķi dabas aizsardzība.

Šeit varat izlasīt Baldones apkārtnes iedzīvotāju satraukumu un iebildumus par pārāk intensīvu mežu izciršanu:

Komentāri (165)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu