Ar lakonisku nosaukumu «Dārznīca» tapusi iecere par gandrīz miljonu eiro popularizēt dārzkopību. Lai gan tiek tērēta Eiropas Savienības nauda, tomēr līdzfinansējums katram tādam projektam 30% apmērā tiek piešķirts arī no valsts budžeta. Uz jautājumu, vai nav žēl tik lielas summas tērēt it kā pašsaprotamu lietu reklamēšanai, par nozari atbildīgā Zemkopības ministrija atzīst – nauda patiešām laikam esot par lielu, tomēr no tādiem projektiem pavisam atteikties arī nebūtu lietderīgi.
Savulaik gandrīz 350 tūkstoši eiro tika izlietoti, reklamējot to, cik vērtīgs produkts ir siers. Bet vairāk nekā pusmiljons eiro tika veltīti, skaidrojot iedzīvotājiem dzērveņu ietekmi uz veselību un labsajūtu.
Kā var spriest pēc sākotnējām ziņām, mērķis ir palīdzēt cilvēkiem, kas nav profesionāli dārzkopji, ar padomiem, informāciju un iedvesmu viņu dārzu kopšanā un jaunu dārzu veidošanā un, kā teikts šajā 27 lappušu biezajā tehniskajā specifikācijā, ar teju miljonu eiro vērto programmu «primāri vēlamies uzrunāt cilvēkus, kuriem apsaimniekošanā ir kāds zemesgabals, terase vai pat tikai balkons, bet kuri līdz šim nav apsvēruši iespēju to pārvērst par dārzu».
Idejas autori - Stādu audzētāju biedrība
Andreja Vītoliņa vadītā Stādu audzētāju biedrība, kas apvieno ap 80 biedru no visas Latvijas, ir ieceres autore. Lielāko naudas daļu plānots tērēt par reklāmām sociālajos tīklos, televīzijā un presē un izdalot skolēniem ap 2000 stādu audzēšanas komplektu.
Andrejs Vītoliņš, Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs: «Īstenībā komplekti ir primitīvi no vienas puses līdz pēdējam – 3 podiņi, 3 sēklas, augsne, instrukcijas, kas jau nav mazsvarīgi. Instrukcijas skolotājam un instrukcijas bērnam. Viņam ir dienasgrāmata, un viņš audzē tos augus. Un tie nav vienkārši augi. Tie ir dažādi augi – zīle, var būt rieksts, sēkla. Mēness zemenīte, viņš to iesēj, tā izaug, un beigās viņš arī dabū to ražu. Viņš redz to brīnumu, kas notiek no sēklas līdz tai pašai ražai vai augam. Un galvenais, ka viņam pēc tam ir iespēja to visu iestādīt pie skolas, un iedomājieties, viņš pēc gadiem ies un teiks – šīs ir tās, ko es pirms laika stādīju!»
Žurnālists: «Tādi stādījumi pie skolām gan ir arī bez reklāmām un – vai vispār ar dārzkopības reklamēšanu ir īpaši jānodarbojas, ja zinām, ka latvieši jau tāpat allaž izcēlušies ar dārzu kopšanu?»
Vītoliņš: «Visi ir tendēti, bet visi dara to pilnīgi haotiski. Un tāpēc mēs arī šajā projektā iekļāvām šo stādu audzētāju apmācību, tā pat vairāk nav īsti tā kā pamācība, bet tā ir vienotā šo te standartu izstrāde. Jo – kā gan mēs varam kaut kādā veidā kooperēties, lai kaut vai tos pašus vienotos pasūtījumus saorganizētu, ja mums katram ir kaut kas savs – viens apaļā podiņā, vienam ir kvadrātains, viens ar zemi jauc, otrs savādāk, cits viņu griež.»
Lielas summas arī no valsts budžeta
Ja viss izdosies, projektam turpmāko 3,5 gadu laikā kopumā tiks piešķirti 899 999 eiro. Pusi no tā jeb 450 tūkstošus dotu Eiropas Savienība, bet ievērojama daļa jānodrošina arī no valsts budžeta.
Rigonda Lerhe, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece: «Tā finansējuma struktūra ir tāda: ja programma tiek akceptēta, finansējums dalās 3 daļās – 50% no Eiropas Komisijas, 30% dod Latvijas valsts un 20% obligāti ir jādod pašam programmas iesniedzējam.»
Veronika Gailume, Lauku atbalsta dienesta direktores vietniece: «Valsts budžeta daļa būtu zem 100 tūkstošiem katru gadu. Nu, mēs domājam, ka varētu šo summu samazināt, bet tad arī kopējās programmas izmaksas būtu jāsamazina.»
Neviens īsti neiebilst
Pagaidām vēl ir izsludināts tikai iepirkums par reklāmas pakalpojumiem un pieteikšanās noteikta līdz 15. aprīlim. Latvijas Universitātes pārziņā esošā Botāniskā dārza vadītājai jautājām par projekta lietderību, un atbilde bija, ka reklāmai neapšaubāmi ir ļoti nozīmīga loma.
Anta Sparinska, LU Botāniskā dārza direktore: «Ja mēs runājam par konkrēta auga reklāmu, no paša Botāniskā dārza pieredzes – Botāniskajā dārzā ir vairāk par 5000 augiem un katrs zied, un šeit nav tādas dienas, kad nebūtu skaisti un nebūtu vērts baudīt šo dabas krāšņumu pilsētas vidū, bet nepārtraukti ir nepieciešams atgādināt cilvēkiem – mēs šeit esam. Un ja, piemēram, šīs acālijas šeit zied burvīgi, bet ja tu neesi pateicis nedēļas beigās – mīļie cilvēki, viņas tiešām zied, nepietiek ar to, ka tu pateici pagājušonedēļ – mums zied acālijas. Tas nozīmē, ka ir divas iespējas – vai nu mums ir daudz naudas un mēs apzinām visus medijus un dodam šo informāciju tik blīvi, ka to nevar nepamanīt, kā to dara partijas pirms vēlēšanām, visi taču ir redzējuši, kā tas notiek. Vai arī mēs lēnām, ilgi un pa bišķiņam turpinām stāstīt: redziet, kur mēs esam.»
Botāniskā dārza reklamēšanās, salīdzinot ar dārzkopības biedrības iecerēto, gan izskatās vairāk nekā askētiska –
jo Botāniskais dārzs gadā var atļauties par reklāmu maksāt labi ja vienu tūkstoti, tātad 300 reižu mazāk
nekā dārzkopjiem paredzētajā programmā. Tāpēc ļoti svarīgi būtu sekot, kas uzvarēs iepirkumā, lai būtu pārliecība, ka nauda tiks izlietota ar iespējami lielāku efektu.
Anta Sparinska, LU Botāniskā dārza direktore: «Teiksim, ja šajās mārketinga akcijās vai reklāmas kampaņās vai šā projekta rezultātā ir burvīgi, ka PR kompānija ir arī uzzinājusi, ka ir augi. Jo, ja tie ir bieži vien datorspeciālisti un tādi, kas no dabas ir vistālāk, bet viņiem ir jāiet visā šajā augu valstī iekšā un jāsaprot, cik viņi dažādi, skaisti un tā..»
Zemkopības ministrija atbalsta summas pārskatīšanu
Pēc pretendentu pieteikšanās beigām projekta un tā izmaksu lietderību vērtēs Lauku atbalsta dienests, tad tas jāapstiprina vēl Zemkopības ministrijai un arī Eiropas Komisijai. Zemkopības ministrs uzskata, ka pieprasītā summa tomēr būs jāpārskata.
Jānis Dūklavs, zemkopības ministrs (ZZS): «Nu šajā jautājumā es jums piekritīšu, ka man arī liekas tā summa ir par lielu priekš šīs reklamēšanas. Jo tā summa sastādās no trim daļām - Eiropa, vietējie un paši, un es jums piekrītu, ka tā summa varētu būt mazāka. Jā, varētu būt viņa mazāka.»
Taču pavisam atteikties no ieceres nebūtu pareizi, uzskata ministrs, jo tad
Eiropas naudas daļu ar prieku paņems mūsu dārzkopju konkurenti citās valstīs.
Piemēram, Nīderlande, kur dārzkopība ir tautsaimniecības stūrakmens un arī ne mazāk populārs hobijs kā pie mums, būdama mazāka valsts nekā Latvija, no dārzkopības reklamēšanai paredzētās Eiropas naudas spējusi piesaistīt pat 8 miljonus eiro. Un viņi nav vienīgie.
Jānis Dūklavs, Zemkopības ministrs (ZZS): «Nu, varbūt Nīderlande, varbūt Francija, Itālija – jo tas ir kopējais, nu, kā saka, valstis sadala to naudiņu. Un cik man ir zināms, tad puķu audzētāji, kas te pie mums sistemātiski atved svaigas puķītes pāri ūdeņiem, viņi ļoti labi šo naudu izmanto, miljonos izmanto tādā veidā.»
Atsaucas uz siera ēšanas kampaņu
Bez tam iepriekšējie līdzīgie dažādu produktu veicināšanas pasākumi esot uzskatāmi par veiksmīgiem. Jo, spriežot pēc aptauju un statistikas datiem, piemēram, siera ēšanas popularizēšanai esot bijis labs efekts.
Veronika Gailume, Lauku atbalsta dienesta direktores vietniece: «Siers ir palicis populārāks un no siera tiek gatavotas, mēs paši zinām, ļoti populāri tagad ir dāmām gatavot siera kūkas, siera tortes, kas arī ir viens ieguvums no šīs programmas, kas līdz šim nebija.»
Dati gan neizskatās diez cik pārliecinoši, jo ap 350 tūkstošu eiro vērtās siera reklamēšanas kampaņas rezultāts ir tāds, ka, projektam sākoties, 2010.gadā sieru katru dienu lietoja 58%, bet reklamēšanās noslēgumā 2012.gadā - 57% aptaujāto iedzīvotāju.
Labāki rādītāji ir svaigu augļu un ogu patēriņa veicināšanas reklāmām. Tur aptauja rāda, ka, iztērējot gandrīz miljonu eiro, secināts, ka projekta sākumā 2010.gadā augļus un ogas katru dienu lietoja 39%, bet projekta beigās – 2012.gadā – 49% iedzīvotāju. (Lauku atbalsta dienesta dati).
Žurnālistiem gan vēl pagaidām nav datu par to, kādu efektu būs devis projekts «Ziemeļoga», kur lielveikalu degustācijās, televīzijā un internetā tika stāstīts par dzērveņu veselīgo ietekmi uz cilvēka organismu. Tam tika iztērēti vairāk nekā pusmiljons eiro. Un zīmīgi, ka Dzērveņu projekta realizēšanas konkursā uzvarētāji bija firma «Super FM». Tā pati, kas atrodama Zaļo un zemnieku savienības ziedotāju sarakstā. Tā kā šis ir vēlēšanu gads, noteikti nepalaidīsim garām iespēju izanalizēt, kādi politiskie sakari varētu būt tiem, kuri šoreiz uzvarēs dārzkopības reklamēšanas iepirkumā.