Diskusijā starp ekoloģijas un mežsaimniecības nozarēm kopsaucēju par kontrolēto zemsedzes dedzināšanu nav izdevies rast, par diskusijas rezultātiem pavēstīja Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Rita Jakovļeva.
Ekologiem un mežsaimniekiem nav kopsaucēja par zemsedzes dedzināšanu (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Trešdien Siguldā notikusi pirmā informatīvā sanāksme, kas pulcēja gan kontrolētās zemsedzes dedzināšanas atbalstītājus, gan oponentus un neitrāli noskaņotos iedzīvotājus, kā arī mediju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.
Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, paužot atbalstu paredzētajai kontrolētās meža zemsedzes dedzināšanai, uzsvēris, ka uguns nozīme konkrētu meža tipu saglabāšanā jaunās biologu, ekologu un mežzinātnieku paaudzes vidū vairs netiek apšaubīta.
Sanāksmē tika skaidrota projektā paredzētās zemsedzes dedzināšanas aktivitāšu teritorijas izvēle, uguns nozīme dabā, kā arī klātesošie iepazīstināti ar Skandināvijas valstu pieredzi kontrolētas zemsedzes dedzināšanā, jo Latvijā augošie sausie priežu meži pēc mežu tipa un augšanas apstākļiem atbilst mežiem Somijas un Zviedrijas reģionos.
Projekta vadošais mežu ekoloģijas eksperts Viesturs Lārmanis sanākušajiem paskaidroja, ka Lenčupes dabas liegums ir piemērotākā teritorija kontrolētai meža zemsedzes dedzināšanai Gaujas nacionālajā parkā. Teritorijā ir vairākas vecu vai dabisku boreālu mežu platības, kuras atrodas starp jaunākām, stādītām priežu audzēm. Dedzinot zemsedzi tieši stādītājās audzēs, tiks nodrošināta dzīves vide uguni mīlošajām sugām, kā arī dažādots audzes vecums, radīti atvērumi, kuros attīstīties jaunajām priedītēm, nodrošināta audzes pastāvēšana ilgtermiņā un tās spēja pašatjaunoties, neiejaucoties cilvēkam. Kontrolētās meža zemsedzes dedzināšanas laikā pamatā tiks nodedzināta augsnes virskārta, atstājot priežu silā augošās priedes neskartas, paskaidroja eksperts.
Diskusijā starp ekoloģijas un mežsaimniecības nozarēm šajā reizē kopsaucēju neizdevās atrast, informēja Jakovļeva, norādot, ka dabas lieguma zonās, kur saimnieciskā darbība ir ierobežota vai aizliegta, mežu apsaimniekošana jāskata tieši no ekoloģijas, nevis mežsaimniecības viedokļa.
Nākamā sanāksme notiks 30.jūlijā Auciema tautas namā.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības LIFE programmas finansētā projekta budžets ir 823,2 tūkstoši eiro, dedzināšana ir daļa no plānotajiem pasākumiem. Projekts «Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā», kas noslēgsies 2015.gadā, radīts specifiski īpaši aizsargājamu un izzūdošu mežu tipu aizsardzībai un atjaunošanai GNP. Kontrolētā dedzināšana ir tikai desmitā daļa no praktiskajiem pasākumiem, informē GNP. Pārvalde arī norāda, ka ekologi kontrolēto dedzināšanu atzīst par efektīvāko metodi, lai imitētu priežu mežiem raksturīgo un nepieciešamo dabisko traucēkli - uguni.
Lenčupes dabas liegumā projekta ietvaros plānots kontrolēti dedzināt meža zemsedzi divu hektāru platībā, nevis visu mežu, uzsver pārvalde. Dedzināšana tiks organizēta 3-4 metru platās joslās. Dedzināšanas mērķis ir nodedzināt zemsedzi un radīt atvērumus mežā, kuros attīstīties priedēm, uzturēties sauli mīlošām sugām, kā arī dažādot mežā esošo koku vecumu, tādējādi nodrošinot meža pastāvēšanu arī nākamajām paaudzēm, skaidro pārvalde. Savukārt priežu silā pamatā augošās priedes ir pielāgojušās ugunij, to miza kalpo kā vairogs, kas aizsargā koku no uguns, līdz ar to pēc dedzināšanas metodes lietošanas tās lielākoties paliek neskartas. Tāpat dedzināšanas metode nodrošina to, ka dzīvnieki nav iesprostoti liesmās no visām pusēm, uzsver pārvalde.