Divos no augļkokiem ņemtos paraugos Jelgavas novada Vilces pagastā konstatēta bīstamā augļu koku slimība bakteriālā iedega, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāve Dace Ūdre.
Jelgavas novada komercdārzā konstatēta bakteriālā iedega
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šogad slimība atklāta pirmo reizi. Bakteriālā iedega atkārtoti konstatēta paraugos, kas ņemti no ābeles un bumbieres Jelgavas novada Vilces pagasta komercdārzā, kur jau 2013.gada augustā konstatēta bīstamā augļkoku slimība.
Šodien VAAD pieņemts lēmums par fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas nozīmē inficēto koku iznīcināšanu, savukārt teritorijā trīs kilometru rādiusā ap perēkli noteikta buferzona ar īpašiem nosacījumiem. Bakteriālās iedegas saimniekaugu - bumbieru, ābeļu, pīlādžu, klinteņu - tuvumā aizliegts izvietot bišu stropus.
Šogad kopumā VAAD veicis jau 759 pārbaudes bakteriālo iedegu atklāšanai, tajā skaitā 18 pārbaudes veiktas pērn konstatētajos bakteriālās iedegas perēkļos, 221 pārbaude veikta bakteriālās iedegas buferzonās, kā arī 520 pārbaudes komercdārzos, piemājas dārzos, ceļmalās, savvaļā un stādaudzētavās visā Latvijas teritorijā.
Pārbaudes veiktas, arī reaģējot uz iedzīvotāju zvaniem. Kopumā noņemti 674 paraugi, bet laboratoriski izanalizēti 254 paraugi.
Latvijā bakteriālā iedega pirmo reizi konstatēta 2007.gada jūlijā, kad 26 šīs slimības perēkļus atklāja Zemgales, Rīgas, Latgales un Dienvidkurzemes reģionos. 2011.gadā atklāts tikai viens perēklis Zemgalē, bet 2012.gadā bakteriālā iedega Latvijā netika konstatēta. Savukārt 2013.gadā slimības uzliesmoja astoņās vietās Rīgas, Zemgales un Kurzemes reģionā.
Slimība bojā ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, korintes, pīlādžus, vilkābeles un klintenes. Slimība nav bīstama ķiršiem, plūmēm, ogulājiem un etiķkokiem.
Bakteriālā iedega ir augļu koku slimība, ko izraisa baktērija «Erwinia amylovora». Tā viegli izplatās ar vēja, kukaiņu, putnu un citu pārnesēju palīdzību. Siltā un mitrā laikā šīs baktērijas strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga. Raksturīgākie šīs slimības simptomi ir dažu vai visu ziedu novīšana, pumpuru, lapu un augļu nobrūnēšana. Pavasarī šīs slimības māktie augi izskatās kā deguši vai sala bojāti.
Bakteriālo iedegu var apkarot, tikai izcērtot un iznīcinot inficētos un apkārt esošos kokus.