Pārtikas uzraudzības dienesti sola uzmanīgi sekot līdzi no ārzemēm ievesto dārzeņu un augļu izcelsmei. Vietējie ražotāji uztraucas, ka Polijas lētā produkcija varētu pārpludināt Latviju. Tomēr barības vielas un audzēšanas metodes visās Eiropas siltumnīcās ir vienādas, un nozares speciālisti atzīst - Polijā un Latvijā audzēti dārzeņi maz atšķiras.
Polijas un Latvijas tomāti maz atšķiras (27)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ārzemēs vāc zaļus, tie nogatavojas pa ceļam, bet mēs – dzeltenus. Bet būtiskākais, ka garšas īpašības tomāts iegūst, tieši atrodoties pie stublāja, tas ir būtiski,» skaidro agronoms Guntars Strauts, uzņēmuma «Getliņi EKO» siltumnīcā demonstrējot vienīgo atšķirību starp tiem tomātiem, kas audzēti šeit un Polijā.
Protams, atšķiras arī šķirnes. Krievijas tirgum poļi audzē tonnām aveņu tomātu, kas pircējiem tur ļoti garšo, bet «Getliņi» turas pie savas, salīdzinoši ekskluzīvās un dārgās dzelteno tomātu šķirnes.
Poļu tomāti nav sliktāki ne ar ko, bet tur apjomi ir lielāki,
vairāk saules un valsts palīdz,» saka agronoms Strauts.
Šefpavārs Rihards Frīdenbergs-Kalniņš sava eko restorāna apmeklētājām iesaka, ko šodien noteikti vajag pagaršot pusdienās. Ir trīs dažādi salāti, vieni – ar Latvijā augušiem tomātiem un rukolu. Viņš tomātus salātiem iepērk pie vienas konkrētas audzētājas - Annas tantes. Kur atrodas viņas siltumnīca – tas esot noslēpums. «Tante Anna nevar «Rimi» pieaudzēt pilnu. Un es saku - nav nekādas atšķirības, vai tas ir Latvijas, Spānijas vai poļu tomāts. Tos audzē identiski, garšo identiski, visas izejvielas un sāļi ir identiski, tas ir viens un tas pats,» saka šefpavārs.
Pēc pavāra domām, tā pamatīgi ar garšu un smaržu
atšķiras tikai tie tomāti, kas auguši pašu apkoptā siltumnīcā.
Analizējot laboratorijā, poļu tomātus pārbauda Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti. Pagājušajā gadā viņi kontrolēja tieši pesticīdu daudzumu Polijas produkcijā. «Ņēmām 200 paraugus un katru pēc 135 parametriem analizējām, un nobīdes bija tikai divos, tāpēc mēs neapšaubām poļu augu valsts produktus,» skaidro PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis.
Taču ir cita lieta, ko gan var apšaubīt. Zinot pircēju vēlmi pirkt pašu mājās audzētus dārzeņus, tirgotāji melo, norādot gurķu un tomātu dzimteni. Veicot kvalitātes kontroles, cik dārzeņi ir svaigi un kāds ir to realizācijas termiņš, secināts - par auga īsto audzētāju pircēju maldina visvairāk.
Trešā daļa neatbilstību ir saistīta ar to, ka nekorekti norāda izcelsmi. Un šis jautājums gan var aktualizēties tieši tagad,» norāda PVD pārstāvis.
Tāpēc pārtikas kvalitātes kontrolētāji sola regulāras un pastiprinātas pārbaudes. Tomātu tirgotājiem nāksies pierādīt, vai tiešām lētie tomātu kilogrami ir no pašmāju saimniecībām, vai arī iebraukuši Latvijā milzu autofurgonos no Polijas.