Zinātnieki apgalvo, ka sestā daļa Baltijas jūras ir mirusi. To, ka eitrofikācija (aļģu ziedēšana) ir nopietna problēma, skaidri var redzēt tagad vasaras karstajā laikā, kad jūras krastā manāmas zilaļģes un jūra sāk ziedēt (skatīt foto no Vidzemes jūrmalas). Ne velti eksperti šajās dienās iesaka bērniem nespēlēties jūras krasta sekluma siltajos ūdeņos, kas tagad pilni ar baktērijām un infekcijām.
Baltijas jūra mirst (52)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Baltijas jūra šodien ir viena no apdraudētākājām jūrām pasaulē. Tās nopietnākā problēma ir zivju resursu pārzveja un klimata pārmaiņu, kā arī
cilvēka saimniekošanas rezultātā radušies milzīgie bezskābekļa apgabali jūras gultnē
– tā sauktās mirušās zonas. Pēc HELCOM* datiem teritorijas, kur Baltijas jūrā dzīvība praktiski vairs nav iespējama, pārsniedz 45000 km2. Tās ir divas trešdaļas no Latvijas, kur jūras gultni pārņēmusi iznīcība jeb aļģu dūksnāji.
Bez eitrofikācijas, kas rodas intensīvās lauksaimniecības dēļ un dažādām ķimikālijām nokļūstot upēs, būtiska problēma ir arī kuģu un cilvēku radīts piesārņojums. Baltijas jūrā ir viena no lielākajām kuģu satiksmēm pasaulē. Milzīgā satiksme līdzi nes balastūdeņu izgāšanu, avārijas un naftas noplūdes. Kuģu satiksmes intensitāte skaidri redzama Helcom video:
Latvijas valdība, līdzīgi kā Lietuva un Krievija, līdz šim nav pildījusi savu apņemšanos, lai paveiktu visu solīto jūras stāvokļa uzlabošanai (http://www.pdf.lv/lv_LV/news/223/129/Latvija-nav-turejusi-solijumus-juras-stavokla-uzlabosana). Ja nedara varasvīri, tad rīkojas sabiedrība. Mūsu nelielais darbs būs šīvakara lūgšana.
«Mocarta rekviēms kā lūgšana par Baltijas jūru» – tā saucas šīvakara notikums Dzintaru koncertzālē.
Koncerts notiks festivāla «Summertime - aicina Inese Galante» atklāšana ietvaros. Tajā skanēs Volfganga Amadeja Mocarta «Rekviēms», ko atskaņos izcili solisti - Inese Galante un Egils Siliņš (Latvija), Andreass Šāgers (Austrija), Anna Halenbera (Zviedrija) un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris itāļu diriģenta Evelīno Pido vadībā.
Koncerta «Rekviēms – lūgšana par Baltijas jūru» scenogrāfiju veidos uz skatuves ekrānos projicētas, īpaši šim koncertam poētiskā kino tradīcijās veidotas videofilmas, kurās tēlaini attēlota Baltijas jūras potenciāla bojāeja, saglabājot cerību uz atdzimšanu. Katras filmas estētika un vizuālais stāsts balstīti V.A. Mocarta skaņdarba muzikālajā partitūrā un noskaņā, tādējādi apvienojot attēla un mūzikas spēku emocionālā mākslas darbā un vēstījumā.
Videofilmas veidotas, sadarbojoties filmu studijām «Skuba Films» un «VFS Films». Koncerta režisors Uģis Brikmanis, videofilmu scenārija autors un režisors Oskars Morozs, operators Valdis Celmiņš, producenti Sandijs Semjonovs un Uldis Cekulis. Filmu tapšanu atbalstījis Vides aizsardzības fonds.
Filmā jūra var nomirt un atdzimt, bet dzīvē tā nenotiek.
No katra rīcības (Baltijas jūras krastos dzīvo 85 miljoni cilvēku) atkarīga Baltijas jūras nākotne. Ikvienam jāpaveic savs «mazais» darbs, glābjot jūru, – piemēram, izvēloties videi draudzīgu veļas pulveri, nepiemēslojot pludmali vai iestādot kārklus jūras krastā. Sadarbībā ar Pasaules dabas fondu Latvijā aicinām ikvienu rīkoties:
Maini savus paradumus jau šodien! Apņemies pārdomāt, kā jūru ietekmē tas, ko ēd un kādu sadzīves ķīmiju lieto.
Kļūsti par piemēru! Apņemies dalīties un iedrošināt citus ar savu pieredzi un idejām, kā uzlabot savu un apkārtējo vidi.
Iesaisties un piedalies! Apņemies piedalīties pasākumos un kampaņās, kas palīdz jūras vides uzlabošanai.
Esi iniciators! Apņemies izrādīt iniciatīvu un iespēju robežās uzlabot vidi, kurā dzīvo un strādā.
Atbalsti! Ja ne vienmēr spēj rast laiku un spēku, lai pats savā ikdienā ko mainītu, apņemies atbalstīt citus.
* Baltijas jūras valstu organizācija, kas monitorē un valdībām iesaka jūras stāvokļa uzlabošanai darāmo.