Mūsu valsts pasaules vīnkopības kartē atrodas arktiskajā klimata joslā. Tomēr šodien notikušajā vīnogu vākšanas talkā, netālu no Sabiles, to nevarēja just.
Ekstrēmā vīnkopība - tā aizraušanos ar šo nodarbi Latvijā dēvē paši vīndari (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mazāk nekā stunda un puse no Tukuma novada ģimenes vīna darītavas «Abavas» šā gada ražas jau sagūlusies kastēs. Ziemeļos augušai ogai ir īpaša vērtība, jo tajā jāiegulda liels darbs.
«Abavas» vīna dārzos tiek kopti aptuveni trīs ar pusi tūkstoši vīnogu stādu. Saimnieks lolo cerības, ka no visas ražas varēs iegūt aptuveni tonnu vīna. Tomēr pateikt, cik liela daļa no rezultāta būs izcila, laba vai norakstāma uz eksperimentu varēs tikai nākamā gada vasarā.
Vīnogulājos šodien palika Rondo šķirnes ķekari. Tiem vēl jāgatavojas. Saimniekam no šīs vācu vīnogu šķirnes iepriekš izdevies iegūt augstvērtīgu Rondo rozē vīnu. Tas pildīts vien nepilnās simts pudelēs.
Tikmēr talcinieki ogas liek ne tikai kastēs, bet arī mutēs. Vīnogu novākšana sokas raiti.
Uz talku aicināti arī Latvijas labākie vīnziņi. Viņi saka, ka
pie mums tapušo vīnu no citiem atšķir lielais darbs, kas jāiegulda ogu audzēšanā.
Vīndari bilst, ka Latvijā ražotais vīns nekad nebūs lētāks par savu dienvidu kaimiņu. Tādēļ dzēriens top arī no āboliem, upenēm un pat rabarberiem.
Netālu no Abavas vīna dārziem atrodas Sabiles Vīna kalns. To pieņemts uzskatīt par vistālāk uz ziemeļiem esošo vīnogu dārzu. «Abavu» saimnieks saka - tagad tā vairs nav tiesa. Vīnogas tiek audzētas un vīns taisīts arī vēl tālāk uz ziemeļiem - Igaunijā un pat Somijā.