Šā gada oktobra sākumā vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupa «Eco Baltia grupa» un AS «Latvijas Zaļais punkts» īstenoja nebijušu interaktīvo projektu, uz divām dienām Rīgas centrā novietojot īpaši pārveidotus runājošus šķirošanas konteinerus. Tādā veidā uzņēmumi aizraujošā, iesaistošā un neparastā veidā pateicās iedzīvotājiem, kuri šķiro atkritumus.
Uzņēmuma grupā portālu TVNET informēja, ka divas dienas runājošie šķirošanas konteineri, kuri bija aprīkoti ar īpašiem skaņas un kustību sensoriem, Latvijā iemīļoto aktieru Artūra Skrastiņa un Vitas Balčunaites balsīs komunicēja ar garāmgājējiem, tādā veidā pateicoties tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ik dienu pārvar sevi, attālumu un steigu un šķiro atkritumus.
Ar slēptajām kamerām tika filmēts garāmgājēju pārsteigums, prieks un emocijas, kas vēlāk apkopotas video.
Divu dienu laikā runājošajos konteineros tika sašķiroti 275 kilogrami stikla un plastmasas pudeļu,
kas ir 3,5 reizes vairāk nekā šajos pašos konteineros divu dienu laikā ikdienā.
«Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: «Plastmasas un stikla šķirošana ikdienā mums šķiet neliels varoņdarbs, jo daudz vieglāk taču būtu izmest tukšo pudeli tuvākajā sadzīves atkritumu tvertnē. Lai arī mēs it kā zinām, cik šķirošana ir nozīmīga, ikdienā vēl nozīmīgāks mums šķiet laiks, attālums un steiga. Tāpēc mēs nolēmām, ka
tiem cilvēkiem, kas pārvar ne tikai šos mazos šķēršļus, bet arī sevi, lai tukšo pudeli iemestu tam paredzētajos zvanos, ir jāsaka paldies!
Un ne jau klusi un pieklājīgi, bet tik atraktīvi, lai sajūt viss Rīgas centrs! Ko zvani savā stiklotajā un brīžiem tik plastmasīgajā mēlē centās pateikt? To, ka mēs pamanām, novērtējam un pateicamies ikdienas supervaroņiem! Turklāt stikla un plastmasas šķirošana patiesībā ir ļoti viegls un aizraujošs process ar tūlītēju gandarījumu.»
Šķirošanas konteineri tika aprīkoti ar īpašām tehnoloģijām, kas spēj sajust cilvēku tuvošanos un arī reaģēt uz konteinerā iemestu pudeli. Kā pamats tehnoloģiskajam risinājumam tiek izmantoti mikrokontrolieri, kuriem pievienoti dažādi sensori.
Jaunākā statistika liecina, ka
vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gadā rada ap 300 kilogramiem atkritumu,
bet gada laikā visi Latvijas iedzīvotāji kopā rada 600-700 tūkstošus tonnu sadzīves atkritumu. Sadzīves atkritumos aptuveni 30% jeb 210 000 tonnu veido izlietotais iepakojums, ko ērti var šķirot publiski pieejamajos konteineros.
Latvijā ir viens no Eiropas Savienībā sliktākajiem rādītājiem sadzīves atkritumu otrreizējā pārstrādē – vidēji 80-90% atkritumu joprojām nonāk poligonos, kamēr Eiropas Savienībā vidēji zem 60%. Latvija ir apņēmusies līdz 2020.gadam pārstrādāt vismaz 50% no sadzīves atkritumiem.
Saskaņā ar šā gada pavasarī veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātiem ikdienā atkritumus šķiro 37% Latvijas iedzīvotāju, bet 64% iedzīvotāju būtu gatavi to darīt, ja viņu pašvaldībā un apkārtnē tiktu nodrošināta tam nepieciešamā infrastruktūra.
