Lai gan Latvija ir paredzējusi īstenot vairākus pasākumus, lai samazinātu cieto putekļu daļiņu jeb PM10 piesārņojumu vidē, tie nav pietiekami, uzskata Eiropas Komisija (EK).
Latvijas veiktie pasākumi cīņā ar putekļu piesārņojumu nav pietiekami, uzskata EK
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jautājums par gaisa piesārņojumu ar PM10 daļiņām ir viena no svarīgākajām pārkāpumu procedūrām, kas Latvijai vides jomā ir piemērota. Pagājušajā gadā EK brīdināja Latviju, ka
problēmas nerisināšanas gadījumā tai draud tiesu darbi un apjomīgas soda naudas.
Latvija tika lūgta iesniegt rīcības plānu situācijas uzlabošanai. Lai gan tāds tika iesniegts, piedāvātās aktivitātes pilnībā problēmu neatrisinās, medijiem pauda EK Vides ģenerāldirektorāta amatpersona.
EK uzsver, ka tās noteiktais netiek ievērots sistemātiski un jau gadiem ilgi.
Vienlaikus EK amatpersona piebilda, ka Latvija nav vienīgā valsts ar šādu problēmu - vēl ir 16 šādas Eiropas Savienības valstis.
Šī Latvijas lieta ir ļoti sarežģīta, tāpēc nav prognozējams, kāda būs tās turpmākā virzība. Tomēr EK amatpersona pauda cerību, ka jautājums tiks atrisināts, vēl līdz lieta nonāks līdz tiesai, lai gan tie varētu būt vairāki gadi, kamēr tā tiks atrisināta. Patlaban arī neesot zināms, cik apjomīgas soda naudas Latvijai var draudēt, ja lieta nonāks līdz tiesai un soda naudas piespriešanai - tās aprēķiniem tiekot izmantotas speciālas formulas.
Pēc tam, kad EK pagājušajā gadā brīdināja Latviju par iespējamām sekām, ja netiks uzlabota gaisa kvalitāte, Rīgas dome izstrādāja un pieņēma programmu gaisa kvalitātes uzlabošanai. Viens no risinājumiem bija velosipēdu un elektromobiļu, kā arī ar ūdeņradi darbināmo spēkratu ieviešana un pastiprināta izmantošana. Plāns paredz turpināt darbu pie transporta plūsmu optimizēšanas, samazinot transporta ar iekšdedzes dzinējiem noslodzi pilsētas centrā un uz tiltu nobrauktuvēm, kā arī atvēlēt līdzekļus ielu mitrajai uzkopšanai.
Rīcības programmā paredzēta arī smilšu un sāls maisījuma, kas uz ielām kaisīts ziemā, operatīva savākšana pavasarī, lai tas neradītu liekus putekļus. Plānoti arī pasākumi rūpniecības un enerģētikas sektorā, lai samazinātu emisijas, ko rada kurināmais. Īpaša uzmanība pievērsta individuālajai apkurei mājsaimniecību sektorā.
Latvijā problēmas ar piesārņojumu ir vienā zonā, proti, Rīgā, kur atbilstoša aizsardzība nav nodrošināta no 2007.gada. Gada laikā ir pieļaujami 35 cietu putekļu daliņu robežlielumu pārsniegumi, bet Latvijā šis limits pērn tika izsmelts jau aprīlī. Pieļaujamā putekļu koncentrācija ir 50 mikrogrami uz kubikmetru, tomēr Rīgas centrā šis rādītājs nereti četrkārt pārsniedz normu.