Iedzīvotāji Sarkandaugavas kanāla krastā pie Kundziņsalas pamanījuši melnu naftas produktiem līdzīgu vielu, kurā peldējās un barojās pīles. Savukārt Valsts vides dienestā TVNET noskaidroja, ka saskalojums upes krastā nesatur naftas produktus, bet gan akmeņogļu putekļus, kūdras daļiņas un noskalojumus no ceļa braucamās daļas.
TVNET lasītāja Veronika rakstīja: "Es gribētu ar jūsu portālu padalīties šādā notikumā.
Piektdien, 20.martā, ejot vērot Saules aptumsumu, netālu no savām mājām ieraudzīju diezgan bēdīgu skatu.
Sarkandaugavas kanāla krastā pie Kundziņsalas skalojās melna, naftas produktiem līdzīga viela, kurā peldējās un barojās pīles.
Skats ir diezgan dramatisks, jo viela ūdeni ir pārklājusi kā plēve.
Jautājums, no kurienes ir radies šis piesārņojums? Mūsu apkārtnē ir daudz naftas pārstrādes uzņēmumu, tomēr šī izskatās pēc lielas cūcības."
Savukārt Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina TVNET skaidroja, ka dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde informāciju par iespējamu naftas produktu piesārņojumu Daugavas upes līcī Sarkandaugavā pie 6. šķērslīnijas tilta (Rīgā) saņēma 19. martā.
Veicot teritorijas apskati, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektori konstatēja, ka
saskalojums upes krastā nesatur naftas produktus, bet gan akmeņogļu putekļus, kūdras daļiņas un noskalojumus no ceļa braucamās daļas (netīrumus).
Netīrumu masa nonākusi Daugavas upes līcī un vēja ietekmē uzputojusies.
Dienestā norādīja, ka pavasarī putekļu un netīrumu sanesas upju krastos ir izplatīta parādība, it īpaši industriālo zonu tuvumā.
Putekļi, kūdras daļiņas un citi netīrumi nelielos apjomos nav vērtējami kā piesārņojums, kas rada būtisku ietekmi uz vidi.
Daļa no saskalotās masas tiks ar straumi aiznesta tālāk, savukārt daļa ar laiku nogulsnēsies upes gultnē, kas neradīs problēmas ūdeņu pašattīrīšanas procesā.
